Augstā Dziesma 1
1 Salamana augstā dziesma.
2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
Osculetur me osculo oris sui; quia meliora sunt ubera tua vino,
3 Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
fragrantia unguentis optimis. Oleum effusum nomen tuum; ideo adolescentulæ dilexerunt te.
4 Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
Trahe me, post te curremus in odorem unguentorum tuorum. Introduxit me rex in cellaria sua; exsultabimus et lætabimur in te, memores uberum tuorum super vinum. Recti diligunt te.
5 Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
Nigra sum, sed formosa, filiæ Jerusalem, sicut tabernacula Cedar, sicut pelles Salomonis.
6 Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
Nolite me considerare quod fusca sim, quia decoloravit me sol. Filii matris meæ pugnaverunt contra me; posuerunt me custodem in vineis: vineam meam non custodivi.
7 Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
Indica mihi, quem diligit anima mea, ubi pascas, ubi cubes in meridie, ne vagari incipiam post greges sodalium tuorum.
8 Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
Si ignoras te, o pulcherrima inter mulieres, egredere, et abi post vestigia gregum, et pasce hædos tuos juxta tabernacula pastorum.
9 Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
Equitatui meo in curribus Pharaonis assimilavi te, amica mea.
10 Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
Pulchræ sunt genæ tuæ sicut turturis; collum tuum sicut monilia.
11 Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
Murenulas aureas faciemus tibi, vermiculatas argento.
12 Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
Dum esset rex in accubitu suo, nardus mea dedit odorem suum.
13 Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
Fasciculus myrrhæ dilectus meus mihi; inter ubera mea commorabitur.
14 Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
Botrus cypri dilectus meus mihi in vineis Engaddi.
15 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
Ecce tu pulchra es, amica mea! ecce tu pulchra es! Oculi tui columbarum.
16 Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
Ecce tu pulcher es, dilecte mi, et decorus! Lectulus noster floridus.
17 Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
Tigna domorum nostrarum cedrina, laquearia nostra cypressina.
