Pāvilavēstulē Romiešiem 1
1 Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts par apustuli, izvēlēts, sludināt Dieva evaņģēliju,
Neni Paulu mmanda gwa Kristu Yesu, Mlungu kansyaguliti neni weri ntumintumi na yakanshemiti mbweri Shisoweru shakuwi Shiwagira.
2 Ko Viņš papriekš caur Saviem praviešiem svētos rakstos apsolījis,
Shisoweru Shiwagira ashi ndo shilii Mlungu shakawalagiliti kala wantu wakuwi kupitira wambuyi wakuwi Mumalembu Mananagala.
3 Par Savu Dēlu, (kas pēc miesas ir cēlies no Dāvida sēklas.
Shisoweru Shiwagira ashi shimuyowelera Mwana gwakuwi, Mtuwa gwetu Yesu Kristu, munshimba kayiwukiti muwukowu wa Dawudi.
4 Un pēc tā svētīšanas Gara caur augšāmcelšanos no miroņiem spēkā ir parādīts Dieva dēls), par Jēzu Kristu, mūsu Kungu,
Kumbiti Rohu Mnanagala kamlanguziyiti Yesu Kristu Mtuwa gwetu kawonikaniti kuwera Mwana gwa Mlungu kana makakala pakamzyukisiyiti.
5 Caur ko mēs esam dabūjuši žēlastību un apustuļa amatu, lai ticībai paklausa Viņa Vārda labad visi pagāni,
Kupitira mweni, Mlungu kamupananiti neni manemu ga kuwera ntumintumi gwa Kristu, su nuwalongoziyi wantu wa isi zoseri wajimili kulawirana na njimiru.
6 Kuru starpā arī jūs esat Jēzus Kristus aicinātie, -
Na mwenga viraa yamuwera Rumi, mwenga Mlungu yakawashemiti muweri wantu wakuwi Yesu Kristu.
7 Visiem Dieva mīļiem, tiem aicinātiem svētiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.
Su nuwalembilera mwawoseri mwenga yamulikala Rumi, ndoweni Mlungu yakawafira na yakawashemiti muweri wantu wakuwi. Manemu na ponga ga Tati gwetu Mlungu na Mtuwa gwetu Yesu Kristu gaweri pamuhera na mwenga.
8 Papriekš es savam Dievam pateicos caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība top teikta visā pasaulē.
Pamberi pa goseri, neni nonga mayagashii kwa Mlungu gwangu kupitira Yesu Kristu kwa mwawoseri mwenga, toziya wantu wa pasipanu poseri wapikinira kuusu njimiru yenu.
9 Jo Dievs, kam es savā garā kalpoju, Viņa Dēla evaņģēliju sludinādams, ir mans liecinieks, ka es bez mitēšanās jūs pieminu,
Mlungu yanumtendera kwa moyu gwangu gwoseri kwa kushibwera Shisoweru Shiwagira sha Mwana gwakuwi, ndo mkapitawu gwangu kwa shilii shantakula kuwera sha nakaka. Mlungu kavimana kuwera nuwahola mwenga
10 Allažiņ savās lūgšanās lūgdams, lai jel kādu reiz ceļš man izdotos pēc Dieva prāta pie jums nākt.
mashaka goseri nsali. Numuluwa Mlungu pakafira mweni kampanani lupenyu lwa kuwatyangira mwenga vinu.
11 Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums iedotu kādu garīgu dāvanu, ka jūs topat stiprināti:
Toziya nfira nentu kuwawona su mpati kuwapanana mafupu yagalawa kwa Rohu Mnanagala, gagatenda muweri mgangamala.
12 Tas ir, ka es līdz ar jums taptu iepriecināts caur mūsu abēju, tā jūsu kā manu ticību.
Shantakula ndo ashi, yanamana kuwera twoseri hatutangani, njimiru yenu hayinkamaziyi neni na njimiru yaneni hayiwakamaziyi mwenga.
13 Bet es jums, brāļi, negribu slēpt, ka daudzreiz esmu apņēmies pie jums nākt (un līdz šim esmu aizkavēts), lai es arī pie jums kādu augli dabūtu, kā pie tiem citiem pagāniem.
Waganja wangu, nfira muvimani kuwera mala zivuwa nfiriti kuwatyangirani mwenga, kumbiti kuweriti na shintu shashineweleriti kutenda hangu. Nfira mpati mota nkulu neni weri pakati pa mwenga ntambu yampatiti pakati pa wantu wamonga yawawera Wayawudi ndiri.
14 Jo es esmu parādnieks Grieķiem un barbariem, gudriem un negudriem.
Nana uwanda wa kutenda kwa wantu woseri yawawera Wayawudi na wantu yawawera ndiri Wayawudi, viraa kwa wantu yawawera na luhala pamuhera na wantu yawahera luhala.
15 Tādēļ no savas puses esmu gatavs, arī jums, kas esat Romā, evaņģēliju sludināt.
Toziya ayi, nfira nentu kubwera Shisoweru Shiwagira kwa mwenga viraa yamulikala Rumi.
16 Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ; jo tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, papriekš Jūdam un arī Grieķim.
Mona ndiri soni kubwera Shisoweru Shiwagira, toziya geni ndo makakala ga Mlungu kuwalopoziya wantu woseri yawawera na njimiru, kwanja Wayawudi shakapanu viraa kwa wantu yawawera Wayawudi ndiri.
17 Jo Dieva taisnība iekš tā parādās no ticības uz ticību. Itin kā ir rakstīts: taisnais dzīvos no ticības.
Toziya Shisoweru Shiwagira shimlanguziya Mlungu ntambu yakawajimira wantu waweri waheri kulongolu kwakuwi. Shitwatira ashi shitendeka kwa njimiru kwanjira lishaka lya kwanja mpaka upeleru. Ntambu Malembu Mananagala galembitwi, “Muntu yakamfiriziya Mlungu, hakalikali kwa njimiru.”
18 Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār ikvienu bezdievību un netaisnību pie cilvēkiem, kas patiesību netaisnībā aiztur.
Maya ga Mlungu gagubutulwa kulawa kumpindi kuusu vidoda na ukondola wa wantu ndoweni kwa njira zyawu zidoda zilema unakaka naumanikana.
19 Jo Tā Dieva atzīšana tiem ir zināma, jo Dievs tiem to ir zināmu darījis.
Mlungu hakawakomangi womberi, toziya goseri yagaweza kumanikana kwa Mlungu ga paweru, Mlungu mweni kagatenda gaweri paweru kwa womberi.
20 Jo Viņa neredzamā būšana no pasaules radīšanas pie tiem darbiem top nomanīta un ieraudzīta, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievība, tā ka tie nevar aizbildināties. (aïdios g126)
Kwanjira Mlungu pakawumbiti pasipanu, zyumi zyakuwi na uwezu wakuwi wa mashaka goseri na umlungu wakuwi, tembera viwoneka ndiri kwa masu, womberi wavimaniti vintu vyakavinyawiti Mlungu. Su wantu hapeni waweri na shipayiru. (aïdios g126)
21 Tāpēc ka tie Dievu atzīdami, to kā Dievu nav godājuši nedz Viņam pateikušies, bet savās domās nelieši tapuši un viņu neprātīgā sirds ir aptumšota.
Womberi wammana Mlungu, kumbiti wampananiti ndiri ligoya lyalifiruwa ama kulonga mayagashii, kumbiti maholu gawu gawera gapotoka na mahala gawu gamema luwindu.
22 Teikdamies gudri esoši, tie palikuši par ģeķiem,
Womberi walonga wawera na luhala kumbiti ndo wazyigizyigi.
23 Un ir apmainījuši tā neiznīcīgā Dieva godību par ģīmi, kas līdzīgs nīcīgam cilvēkam un putniem un četrkājīgiem lopiem un tārpiem.
Wagalambuziyiti ukwisa wa Mlungu yakalikala mashaka goseri na womberi wafatiti ukwisa wa vinyagu vyavinyawa mfanu gwa muntu yakahowa ama wampongu ama wankanyama ama vigongolu yavikwawakwawa.
24 Tāpēc Dievs tos arī nodevis viņu siržu kārībās uz nešķīstību, savas miesas sagānīt savā starpā.
Su Mlungu kawaleka womberi watendi vitwatira vidoda vya lumata lya myoyu yawu na kulitenderana vitwatira vya soni munshimba zyawu.
25 Dieva patiesību tie ir pārvērtuši melos un radītas lietas lielākā godā turējuši un tām vairāk kalpojuši nekā tam Radītājam, kas ir augsti teicams mūžīgi! Āmen. (aiōn g165)
Womberi wawugalambula unakaka kuusu Mlungu kwa upayira, su waviguwira na kuvitendera vilii Mlungu vyakaviwumbiti pa mweni yakaumba, ndomweni kafiruwa kukwiswa mashaka goseri! Yina haa. (aiōn g165)
26 Tāpēc Dievs tos ir nodevis negodīgās kārībās; jo viņu sievieši to sadzīvi, kas pēc dabas, ir pārvērtuši par tādu, kas ir pret dabu.
Toziya womberi watenda hangu, Mlungu kawaleka watendi vitwatira vya soni. Ata wadala waleka kuliwona na wapalu na waligonjeka weni kwa weni.
27 Tāpat arīdzan tie vīrieši ir atstājuši to sadzīvi ar sievieti, kas pēc dabas, un savā kārībā cits uz citu iekarsušies, un vīrieši ar vīriešiem bezkaunību dzinuši un savas nomaldīšanās pienākamo algu pie sev pašiem dabūjuši.
Ntambu iraayi na wapalu, waleka kuliwona na wadala, waligonjeka weni kwa weni na walitenderana vitwatira vya soni, su malawiranu gakuwi walijegera weni azabu yayilawirana kwa vitendu vyawu vidoda vyawavitenda.
28 Un kā tie nav cienījuši Dievu turēt atzīšanā, tā Dievs tos ir nodevis pārvērstam prātam, to darīt, kas neklājās,
Toziya wantu awa mumaholu gawu walemiti kummana Mlungu, Mlungu kawaleka mumaholu gawu gapotoka, watenda galii ndogeni gafiruwa ndiri kutendwa.
29 Piepildītus ar visādu netaisnību, maucību, blēdību, mantas kārību, niknumu, pilnus skaudības, slepkavības, ķildu, viltības, netiklības,
Wamema ntambu zyoseri zya udoda na zuluma na lwaliya na ufisadi na weya na ulagaji na ndewu na upayira na nfiru idoda. Womberi wasengenya
30 Mēlnešus, apmelotājus, Dievam negantus, varas darītājus, lepnus, lielīgus, ļaunuma izgudrotājus, vecākiem nepaklausīgus,
na kulitakulirana udoda weni kwa weni, womberi ndo wantu yawamkalaziya Mlungu na womberi ndo wafizuli na yawawera na shibuli na kuliona na kutenda madoda na yawajimira ndiri walera wawu.
31 Neprātīgus, derības pārkāpējus, cietsirdīgus, nesaderīgus, nežēlīgus;
Womberi wahera nfiru, watenda ndiri vilii vyawalagiliti na wahera uheri ama lusungu kwa wamonga.
32 Kas zinādami to Dieva likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, nāvi pelna, nevien tādas lietas dara, bet arī labu prātu tur pie tiem, kas tā dara.
Wavimana kuwera Malagaliru ga Mlungu galonga kuwera wantu yawalikala ntambu ayi, wafiruwa kuhowa. Hera ndiri kwa womberi kwendeleya kutenda vitwatira avi, kumbiti wajimilirana na wamonga yawatenda vitwatira avi.
