< Pāvilavēstulē Romiešiem 9 >

1 Es patiesību saku iekš Kristus, es nemeloju, jo mana sirdsapziņa man liecību dod iekš Svēta Gara,
Je dis la vérité en Christ. Je ne mens pas, ma conscience m'attestant par le Saint-Esprit
2 Ka man ir lielas skumjas un nemitīgas sāpes manā sirdī.
que j'ai dans le cœur une grande tristesse et une douleur incessante.
3 Jo es būtu vēlējies pats būt nolādēts no Kristus par maniem brāļiem, kas ir mani radi pēc miesas;
Car je voudrais être moi-même maudit du Christ à cause de mes frères, mes parents selon la chair
4 Tie ir Israēlieši, tiem pieder tā bērnība un tā godība un tās derības un tā bauslība un Tā Dieva kalpošana un tās apsolīšanas,
qui sont Israélites; à qui appartiennent l'adoption, la gloire, les alliances, le don de la loi, le service et les promesses;
5 Tiem tie tēvi, no kuriem arī Kristus pēc miesas; tas ir Dievs pār visiem, augsti teicams mūžīgi. Āmen. (aiōn g165)
dont sont les pères, et dont est issu le Christ selon la chair, qui est au-dessus de tout, Dieu, béni éternellement. Amen. (aiōn g165)
6 Tomēr ne tā, tā kā Dieva vārds būtu pakritis; jo ne visi, kas no Israēla, ir Israēls,
Mais ce n'est pas comme si la parole de Dieu était restée sans effet. Car ce n'est pas tout Israël qui est d'Israël.
7 Nedz tie visi tādēļ bērni, ka tie ir Ābrahāma dzimums, bet: “Iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts.”
Ils ne sont pas non plus tous des enfants, puisqu'ils sont la descendance d'Abraham. Mais « votre descendance sera comptée comme celle d'Isaac ».
8 Tas ir: ne tie miesas bērni ir Dieva bērni, bet tie apsolīšanas bērni top turēti par dzimumu.
C'est-à-dire que ce ne sont pas les enfants de la chair qui sont enfants de Dieu, mais les enfants de la promesse qui sont comptés comme héritiers.
9 Jo tas apsolīšanas vārds ir šis: ap šo pašu laiku Es nākšu, tad Sārai būs dēls.
Car voici la parole de la promesse: « Au temps fixé, je viendrai, et Sara aura un fils. »
10 Un ne vien šī, bet arī Rebeka, kad bija grūta no viena, no Īzaka, mūsu tēva -
Non seulement cela, mais Rebecca aussi a conçu par un seul, par notre père Isaac.
11 Jo kad tie bērni vēl nebija dzimuši, nedz darījuši ne laba ne ļauna, lai Dieva nodoms, kā Viņš izredzējis, pastāvētu, ne pēc darbiem, bet pēc Tā aicinātāja;
Car, n'étant pas encore née, et n'ayant rien fait de bon ni de mauvais, afin que subsiste le dessein de Dieu selon l'élection, non des œuvres, mais de celui qui appelle,
12 Tad viņai kļuva sacīts: lielākais kalpos mazākajam;
il lui fut dit: « L'aîné servira le cadet. »
13 Tā kā ir rakstīts: Es Jēkabu esmu mīlējis un Ēsavu ienīdējis.
Selon qu'il est écrit: « J'ai aimé Jacob, mais j'ai haï Ésaü. »
14 Ko nu lai sakām? Vai netaisnība ir pie Dieva? Nebūt ne!
Que dirons-nous donc? Y a-t-il de l'injustice devant Dieu? Qu'il n'y en ait jamais!
15 Jo uz Mozu Viņš saka: Es žēlošu, ko žēloju, un apžēlošos, par ko apžēlojos.
Car il a dit à Moïse: « J'aurai pitié de qui j'aurai pitié, et j'aurai compassion de qui j'aurai compassion. »
16 Tad nu tas nav ne no cilvēka gribēšanas, ne no cilvēka skriešanas, bet no Dieva apžēlošanās.
Ainsi donc, ce n'est pas à celui qui veut, ni à celui qui court, mais à Dieu qui fait miséricorde.
17 Jo tas raksts saka uz Faraonu: itin tāpēc Es tevi esmu cēlis, ka Es pie tevis parādītu Savu spēku, un ka Mans Vārds taptu pasludināts visā pasaulē.
Car l'Écriture dit à Pharaon: « C'est dans ce but que je t'ai suscité, afin de montrer en toi ma puissance et de proclamer mon nom par toute la terre. »
18 Tad nu Viņš apžēlojās, par ko Tas grib, un apcietina, ko Tas grib.
Ainsi donc, il fait miséricorde à qui il veut, et il endurcit qui il veut.
19 Tu nu gan uz mani sacīsi: ko tad Viņš vēl rāj? Jo kas Viņa prātam var pretī turēties?
Vous me direz alors: « Pourquoi trouve-t-il encore à redire? Car qui résiste à sa volonté? »
20 Bet, ak cilvēciņ! Kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vai kāds darbs uz savu meistaru saka: kam tu mani tādu esi taisījis?
Mais en vérité, ô homme, qui es-tu pour répondre contre Dieu? La chose formée demandera-t-elle à celui qui l'a formée: « Pourquoi m'as-tu fait ainsi? ».
21 Vai tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam?
Ou bien le potier n'a-t-il pas un droit sur l'argile, à partir de la même masse, pour faire d'une partie un vase pour l'honneur, et d'une autre pour le déshonneur?
22 Bet nu Dievs, gribēdams dusmību parādīt un Savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis tos dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu,
Et si Dieu, voulant montrer sa colère et faire connaître sa puissance, a supporté avec beaucoup de patience des vases de colère préparés pour la destruction,
23 Un ka Tas Savas godības bagātību parādītu pie tiem žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš ir sataisījis uz godību.
et qu'il a voulu faire connaître les richesses de sa gloire sur des vases de miséricorde, qu'il a préparés d'avance pour la gloire -
24 Tādus Viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no Jūdiem, bet arī no pagāniem.
nous, qu'il a aussi appelés, non seulement des Juifs, mais aussi des païens?
25 Tā kā Viņš arī pie Hozejas saka: Es tos saukšu par Saviem ļaudīm, kas Mani ļaudis nebija, un par Savu mīļo, kas Man mīļa nebija;
Comme il le dit aussi dans Osée, « Je les appellerai 'mon peuple', eux qui n'étaient pas mon peuple; et sa « bien-aimée », qui n'était pas bien-aimée. »
26 Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat Mani ļaudis! Tur tie taps saukti Tā dzīvā Dieva bērni.
« Dans le lieu où il leur a été dit: « Vous n'êtes pas mon peuple ». ils seront appelés « enfants du Dieu vivant ». »
27 Un Jesaja izsauc pār Israēli: ja Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts.
Ésaïe crie à propos d'Israël, « Si le nombre des enfants d'Israël est comme le sable de la mer, c'est le reste qui sera sauvé;
28 Jo Viņš to vārdu piepilda un pasteidz iekš taisnības; jo drīz Tas Kungs to vārdu izdarīs virs zemes.
car il achèvera l'œuvre et la coupera dans la justice, parce que l'Éternel fera une courte œuvre sur la terre. »
29 Un itin kā Jesaja ir papriekš sacījis: ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtu palikuši tā kā Sodoma un līdzīgi Gomorai.
Comme l'a déjà dit Ésaïe, « A moins que le Seigneur des Armées ne nous ait laissé une graine, nous serions devenus comme Sodome, et aurait été rendu comme Gomorrah. »
30 Ko nu lai sakām? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabūjuši, proti to taisnību no ticības;
Que dirons-nous donc? Que les païens, qui ne cherchaient pas la justice, sont parvenus à la justice, à la justice de la foi;
31 Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, to taisnības bauslību nav panācis.
mais qu'Israël, qui cherchait une loi de justice, n'est pas parvenu à la loi de justice.
32 Kādēļ? Tādēļ ka ne no ticības bet tā kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie tā piedauzīšanas akmens,
Pourquoi? Parce qu'ils ne l'ont pas cherchée par la foi, mais pour ainsi dire par les œuvres de la loi. Ils ont trébuché sur la pierre d'achoppement,
33 Itin kā ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzīšanas akmeni un apgrēcības klinti, un kas uz Viņu tic nepaliks kaunā.
selon qu'il est écrit, « Voici que je pose en Sion une pierre d'achoppement et un rocher de scandale; et aucun de ceux qui croient en lui ne sera déçu. »

< Pāvilavēstulē Romiešiem 9 >