Pāvilavēstulē Romiešiem 8
1 Tad nu nav nekādas pazudināšanas tiem, kas ir iekš Kristus Jēzus, kas nestaigā pēc miesas, bet pēc Gara.
[There is] therefore now no condemnation to them which are in Christ Jesus, who walk not after the flesh, but after the Spirit.
2 Jo tā dzīvības Gara bauslība iekš Kristus Jēzus mani ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
For the law of the Spirit of life in Christ Jesus hath made me free from the law of sin and death.
3 Jo kad tas bauslībai nebija iespējams, tāpēc ka tā caur miesu bija nespēcīga, tad Dievs ir sūtījis Savu paša Dēlu grēcīgas miesas līdzībā un grēka dēļ un grēku pazudinājis iekš miesas,
For what the law could not do, in that it was weak through the flesh, God sending his own Son in the likeness of sinful flesh, and for sin, condemned sin in the flesh:
4 Ka bauslības taisnība taptu piepildīta iekš mums, kas nestaigājam pēc miesas, bet pēc Gara.
That the righteousness of the law might be fulfilled in us, who walk not after the flesh, but after the Spirit.
5 Jo tie, kas ir pēc miesas, tie domā uz to, kas patīk miesai; bet tie, kas pēc Gara, uz to, kas patīk Garam.
For they that are after the flesh do mind the things of the flesh; but they that are after the Spirit the things of the Spirit.
6 Jo miesas prāts ir nāve; un Gara prāts ir dzīvība un miers.
For to be carnally minded [is] death; but to be spiritually minded [is] life and peace.
7 Tāpēc ka miesas prāts ir naids pret Dievu; jo tas Dieva bauslībai nepaklausa un arī nespēj.
Because the carnal mind [is] enmity against God: for it is not subject to the law of God, neither indeed can be.
8 Bet tie, kas pēc miesas dzīvo, nevar Dievam patikt.
So then they that are in the flesh cannot please God.
9 Bet jūs nedzīvojiet pēc miesas, bet pēc Gara, ja tikai Dieva Gars iekš jums mīt; bet ja kam Kristus Gara nav, tas Viņam nepieder.
But ye are not in the flesh, but in the Spirit, if so be that the Spirit of God dwell in you. Now if any man have not the Spirit of Christ, he is none of his.
10 Bet ja Kristus ir iekš jums, tad miesa gan ir nedzīva grēka dēļ, bet Tas Gars ir dzīvība taisnības dēļ.
And if Christ [be] in you, the body [is] dead because of sin; but the Spirit [is] life because of righteousness.
11 Bet ja Tā Gars, kas Jēzu ir uzmodinājis no miroņiem, iekš jums mīt, tad Tas, kas Kristu ir uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstamas miesas darīs dzīvas caur Savu Garu, kas iekš jums mīt.
But if the Spirit of him that raised up Jesus from the dead dwell in you, he that raised up Christ from the dead shall also quicken your mortal bodies by his Spirit that dwelleth in you.
12 Tad nu mēs, brāļi, esam parādnieki ne miesai, ka pēc miesas būtu jādzīvo.
Therefore, brethren, we are debtors, not to the flesh, to live after the flesh.
13 Ja jūs pēc miesas dzīvojiet, tad jūs mirsiet, bet ja jūs caur To Garu miesas darbošanās nonāvējat, tad jūs dzīvosiet.
For if ye live after the flesh, ye shall die: but if ye through the Spirit do mortify the deeds of the body, ye shall live.
14 Jo cik no Dieva Gara top vadīti, tie ir Dieva bērni.
For as many as are led by the Spirit of God, they are the sons of God.
15 Jo jūs neesat dabūjuši kalpošanas garu, ka jums atkal jābīstas, bet jūs esat dabūjuši dievbērnības Garu, caur ko mēs saucam: Abba, Tēvs.
For ye have not received the spirit of bondage again to fear; but ye have received the Spirit of adoption, whereby we cry, Abba, Father.
16 Tas Gars pats apliecina līdz ar mūsu garu, ka esam Dieva bērni;
The Spirit itself beareth witness with our spirit, that we are the children of God:
17 Bet ja bērni, tad arī mantinieki, proti Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja tikai līdz ciešam, ka arī līdz topam pagodināti.
And if children, then heirs; heirs of God, and joint-heirs with Christ; if so be that we suffer with [him], that we may be also glorified together.
18 Jo es turu, ka šī laika ciešanas neatsver to godību, kas mums taps parādīta.
For I reckon that the sufferings of this present time [are] not worthy [to be compared] with the glory which shall be revealed in us.
19 Jo tie radījumi ilgodamies gaida uz Dieva bērnu parādīšanu.
For the earnest expectation of the creature waiteth for the manifestation of the sons of God.
20 Jo tie radījumi ir padoti nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet Tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību,
For the creature was made subject to vanity, not willingly, but by reason of him who hath subjected [the same] in hope,
21 Jo arī tie radījumi paši taps atsvabināti no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību.
Because the creature itself also shall be delivered from the bondage of corruption into the glorious liberty of the children of God.
22 Jo mēs zinām, ka visi radījumi kopā nopūšās un kopā mokās līdz šim.
For we know that the whole creation groaneth and travaileth in pain together until now.
23 Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam Tā Gara pirmība ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz to bērnību, uz mūsu miesas atpestīšanu.
And not only [they], but ourselves also, which have the firstfruits of the Spirit, even we ourselves groan within ourselves, waiting for the adoption, [to wit], the redemption of our body.
24 Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kas redz, kā tas to var cerēt?
For we are saved by hope: but hope that is seen is not hope: for what a man seeth, why doth he yet hope for?
25 Bet ja mēs ceram, ko neredzam, tad mēs uz to gaidām ar paciešanu.
But if we hope for that we see not, [then] do we with patience wait for [it].
26 Tāpat arī Tas Gars mūsu vājībai nāk palīgā; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt, kā piederas, bet Tas Gars pats mūs aizstāv ar neizrunājamām nopūtām.
Likewise the Spirit also helpeth our infirmities: for we know not what we should pray for as we ought: but the Spirit itself maketh intercession for us with groanings which cannot be uttered.
27 Un Tas, kas sirdis pārmeklē, zin, kas ir Tā Gara prāts, jo Tas pēc Dieva prāta tos svētos aizstāv.
And he that searcheth the hearts knoweth what [is] the mind of the Spirit, because he maketh intercession for the saints according to [the will of] God.
28 Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc Viņa nodoma ir aicināti.
And we know that all things work together for good to them that love God, to them who are the called according to [his] purpose.
29 Jo kurus Viņš papriekš paredzējis, tos Viņš arī papriekš ir nolicis, lai Viņa Dēla ģīmim būtu līdzīgi, ka Tas būtu tas pirmdzimtais starp daudz brāļiem.
For whom he did foreknow, he also did predestinate [to be] conformed to the image of his Son, that he might be the firstborn among many brethren.
30 Bet kurus Viņš papriekš nolicis, tos Viņš arī aicinājis; un kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; un kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.
Moreover whom he did predestinate, them he also called: and whom he called, them he also justified: and whom he justified, them he also glorified.
31 Ko lai nu par to sakām? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?
What shall we then say to these things? If God [be] for us, who [can be] against us?
32 Jo Viņš arī Savu paša Dēlu nav taupījis, bet To par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar To nedāvinās visas lietas?
He that spared not his own Son, but delivered him up for us all, how shall he not with him also freely give us all things?
33 Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir, kas taisno.
Who shall lay any thing to the charge of God’s elect? [It is] God that justifieth.
34 Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, Viņš arī uzmodināts; Viņš ir pie Dieva labās rokas, Viņš mūs arī aizstāv.
Who [is] he that condemneth? [It is] Christ that died, yea rather, that is risen again, who is even at the right hand of God, who also maketh intercession for us.
35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai bailība, vai vajāšana, vai bads, vai plikums, vai liksta, vai zobens?
Who shall separate us from the love of Christ? [shall] tribulation, or distress, or persecution, or famine, or nakedness, or peril, or sword?
36 Tā kā ir rakstīts: “Tevis dēļ mēs topam nāvēti augu dienu; mēs esam turēti līdzi kaujamām avīm.”
As it is written, For thy sake we are killed all the day long; we are accounted as sheep for the slaughter.
37 Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvaram caur to, kas mūs ir mīlējis.
Nay, in all these things we are more than conquerors through him that loved us.
38 Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātbūdamas, ne nākamas lietas,
For I am persuaded, that neither death, nor life, nor angels, nor principalities, nor powers, nor things present, nor things to come,
39 Ne augstums, ne dziļums, nedz cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
Nor height, nor depth, nor any other creature, shall be able to separate us from the love of God, which is in Christ Jesus our Lord.
