Pāvilavēstulē Romiešiem 6
1 Ko nu lai sakām? Vai mums grēkā būs palikt, lai žēlastība vairojās?
Aa vaho hanao ty hoe hao tika: Antao hitolom-pandilatse hampitomambao ty hasoa!
2 Nemaz ne! Kā mēs, kas grēkam esam miruši, iekš tā vēl gribētu dzīvot?
Sondo’e! Akore t’ie nihomake an-kakeo ro mbe ho veloñ’ ama’e?
3 Jeb vai jūs nezināt, ka, cik no mums ir kristīti uz Kristu Jēzu, tie uz Viņa nāvi ir kristīti?
He tsy fohi’ areo te itikañ’ iaby nilipotse am’ Iesoà Norizañey ro nilipotse amy havilasi’ey.
4 Tad nu mēs līdz ar Viņu caur kristību esam aprakti nāvē, lai, kā Kristus ir uzmodināts no miroņiem caur Tā Tēva godību, tāpat arī mēs staigājam atjaunotā dzīvībā.
Aa le nitrao-pilenteke ama’e tika amy lipotsey mb’an-kavilasy ao, soa te, hambañe ami’te nampitroare’ ty engen-dRae an-kavilasy i Norizañey, ty hañaveloan-tika an-kavelom-bao.
5 Jo ja mēs esam dēstīti līdzīgā nāvē ar Viņu, tad arī augšāmcelšanā Viņam būsim līdzīgi,
Aa naho nampireketeñe ama’e tika an-kavilasy manahake aze, le ho mpiamy fivañonan-ko velo’ey ka tika,
6 To zinādami, ka mūsu vecais cilvēks līdz ir krustā sists, lai grēcīgā miesa iznīkst, ka mēs grēkam vairs nekalpojam.
ie fohiñe te naradorado mindre ama’e i vatan-tika hambo’ey, hañitoañe i sandriñe lifo-kakeoy, soa tsy hondevozen-tahiñe ka,
7 Jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.
amy te votsotse an-kakeo ze fa nihomake.
8 Bet ja mēs ar Kristu esam miruši, tad ticam, ka ar Viņu arī dzīvosim,
Aa kanao niharo vilasy amy Norizañey tika, le atokisan-tika te hindrezañe an-kaveloñe ka,
9 Zinādami, ka Kristus no miroņiem uzmodināts vairs nemirst; nāve pār Viņu vairs nevalda.
fohiñe te natroatse amy havilasiy i Norizañey tsy ho vilasy ka, amy te tsy anaña’ i havilasiy lily.
10 Jo ko Viņš miris, to Viņš grēkam nomiris vienreiz; bet ko Viņš dzīvo, to Viņš dzīvo Dievam.
I havilasy nivetraha’ey, le nivetraha’e ty amo hakeoo indraike nahaheneke; fe i haveloñe iveloma’ey, ro iveloma’e aman’ Añahare.
11 Tāpat turaties arī jūs, ka grēkam esat nomiruši, bet dzīvojiet Dievam iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
Iantofo arè te nihomake an-kakeo nahareo, fe veloñe aman’ Añahare am’ Iesoà Norizañey.
12 Tad nu lai grēks nevalda jūsu mirstamā miesā, paklausīt viņas kārībām;
Aa le ko atolotse ho fehèn-kakeo o sandri’ areo ho momokeo, hivohots’ amo hadrao’eo.
13 Nedz padodiet savus locekļus grēkam par netaisnības ieročiem; bet padodiet sevi pašus Dievam, tā kā no miroņiem dzīvus, un savus locekļus Dievam par taisnības ieročiem.
Le ko atolo’ areo an-tahiñe o fangefange’ areoo ho harao-katsivokarañe, fe manolora vatañe aman’ Añahare hoe nivelomeñe an-kavilasy; vaho o fangefange’ areoo ho haraon-kavantañañe aman’ Añahare,
14 Jo grēks pār jums nevaldīs; jo jūs neesat apakš bauslības, bet apakš žēlastības.
amy te tsy hanan-dily ama’ areo o hakeoo, amy t’ie tsy ambane’ ty fimanemanean-dily, fa ambanem-patarihañe.
15 Ko nu? Vai mums būs grēkot, tāpēc ka neesam apakš bauslības, bet apakš žēlastības? Ne mūžam!
Akore arè? Handilatse hao tika amy te tsy fehèm-pepètse fa ambanem-patarihañe? Aiy, sondo’e!
16 Vai nezināt, ka jūs tam esat kalpi, kam padodaties par kalpiem uz paklausību, paklausīdami, vai grēkam uz nāvi, vai paklausībai uz taisnību?
Tsy fohi’ areo hao te, ze anolora’ areo sandriñe ho mpitoro’e hivohora’o, le ondevo’ i vohorañey?—ke amo tahiñeo minday mb’am-pikoromahañe, he am-pivohorañe minday havantañañe.
17 Bet gods Dievam, ka jūs, kas bijuši grēka kalpi, no sirds dziļuma esat palikuši paklausīgi tai mācības priekšzīmei, uz ko esat nodoti,
Ty fatarihan’ Añahare, inahareo nondevozen-kakeo fe mivohotse añ’arofo amo ventem-pañòhañe nitaroñañeo,
18 Un atsvabināti no grēka esat palikuši par kalpiem taisnībai.
le fa hinaha an-kakeo vaho mpitoron-kavantañañe.
19 Es runāju cilvēcīgi jūsu miesas vājības dēļ; jo tā kā jūs savus locekļus bijāt padevuši kalpot nešķīstībai un netaisnībai uz netaisniem darbiem, tāpat padodiet tagad savus locekļus, kalpot taisnībai uz svētiem darbiem.
Anoeko an-dreha’ ondaty ty amy haifoifo’ o sandri’ areoo: Fa hambañe amy te nafoe’areo hondevozen-kakeo naho tahiñe o fangefangeo hañonjonañe ty hatsivokarañe; t’ie hibanabana o fangefangeo hitoron-kavañonañe mb’am-piavahañe henane zao.
20 Jo kad jūs bijāt grēka kalpi, tad jūs bijāt svabadi no taisnības.
Ie nitoron-kakeo taolo, le nihaha amy havantañañey.
21 Kāds auglis tad jums to brīdi bija? Tāds, par ko jūs tagad kaunaties; jo viņa gals ir nāve.
Aa le inoñe ty nivokareñe amo raha manalatse anahareo henaneo? kanao ampigadoñe’e an-kamomohañe.
22 Bet tagad, kad jūs no grēka esat atsvabināti un Dievam kalpojat, tad jums ir savs auglis, ka paliekat svēti; bet tas gals ir mūžīga dzīvošana. (aiōnios g166)
Aa ie hinaha an-kakeo naho mivohotse aman’ Añahare henaneo, ro mahazo ty hasoa i fiavahañey ie mamokatse haveloñe tsy modo. (aiōnios g166)
