Pāvilavēstulē Romiešiem 4
1 Ko nu lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?
What then will we say that Abraham, our forefather, has found according to the flesh?
2 Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.
For if Abraham was justified by works, he has something to boast about, but not towards God.
3 Jo ko tas raksts saka? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
For what does the Scripture say? “Abraham believed God, and it was accounted to him for righteousness.”
4 Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.
Now to him who works, the reward is not counted as grace, but as something owed.
5 Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.
But to him who doesn’t work, but believes in him who justifies the ungodly, his faith is accounted for righteousness.
6 Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:
Even as David also pronounces blessing on the man to whom God counts righteousness apart from works:
7 Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;
“Blessed are they whose iniquities are forgiven, whose sins are covered.
8 Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.
Blessed is the man whom the Lord will by no means charge with sin.”
9 Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.
Is this blessing then pronounced only on the circumcised, or on the uncircumcised also? For we say that faith was accounted to Abraham for righteousness.
10 Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.
How then was it counted? When he was in circumcision, or in uncircumcision? Not in circumcision, but in uncircumcision.
11 Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,
He received the sign of circumcision, a seal of the righteousness of the faith which he had while he was in uncircumcision, that he might be the father of all those who believe, though they might be in uncircumcision, that righteousness might also be accounted to them.
12 Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.
He is the father of circumcision to those who not only are of the circumcision, but who also walk in the steps of that faith of our father Abraham, which he had in uncircumcision.
13 Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.
For the promise to Abraham and to his offspring that he would be heir of the world wasn’t through the law, but through the righteousness of faith.
14 Jo ja tie bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un tā apsolīšana iznīkusi.
For if those who are of the law are heirs, faith is made void, and the promise is made of no effect.
15 Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.
For the law produces wrath; for where there is no law, neither is there disobedience.
16 Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,
For this cause it is of faith, that it may be according to grace, to the end that the promise may be sure to all the offspring, not to that only which is of the law, but to that also which is of the faith of Abraham, who is the father of us all.
17 (Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu, ) Tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.
As it is written, “I have made you a father of many nations.” This is in the presence of him whom he believed: God, who gives life to the dead, and calls the things that are not, as though they were.
18 Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam.
Against hope, Abraham in hope believed, to the end that he might become a father of many nations, according to that which had been spoken, “So will your offspring be.”
19 Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.
Without being weakened in faith, he didn’t consider his own body, already having been worn out, (he being about a hundred years old), and the deadness of Sarah’s womb.
20 Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,
Yet, looking to the promise of God, he didn’t waver through unbelief, but grew strong through faith, giving glory to God,
21 Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.
and being fully assured that what he had promised, he was also able to perform.
22 Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.
Therefore it also was “credited to him for righteousness.”
23 Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,
Now it was not written that it was accounted to him for his sake alone,
24 Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,
but for our sake also, to whom it will be accounted, who believe in him who raised Jesus our Lord from the dead,
25 Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.
who was delivered up for our trespasses, and was raised for our justification.
