Pāvilavēstulē Romiešiem 2
1 Tāpēc tu, ak cilvēks, esi neaizbildinājams, ikviens, kas tiesā; jo kurā lietā tu otru tiesā, tu pats sevi notiesā, jo tu tās pašas lietas dari, tu tiesātājs.
Propter quod inexcusabilis es o homo omnis, qui iudicas. In quo enim iudicas alterum, teipsum condemnas: eadem enim agis quae iudicas.
2 Bet mēs zinām, ka Dieva sodība tiem tiešām uzies, kas tādas lietas dara.
Scimus enim quoniam iudicium Dei est secundum veritatem in eos, qui talia agunt.
3 Bet vai tu, ak cilvēks, gan domā, ka tu izbēgsi Dieva sodībai, tos tiesādams, kas tādas lietas dara, un pats tās darīdams?
Existimas autem hoc o homo, qui iudicas eos, qui talia agunt, et facis ea, quia tu effugies iudicium Dei?
4 Jeb vai tu nicini Viņa laipnības un pacietības un lēnprātības bagātību, nezinādams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no grēkiem?
An divitias bonitatis eius, et patientiae, et longanimitatis contemnis? ignoras quoniam benignitas Dei ad poenitentiam te adducit:
5 Bet tu pēc savas cietas un neatgriezīgas sirds sev pašam krājies par mantu dusmību uz dusmības dienu, kad Dievs parādīs taisnu spriedumu,
Secundum autem duritiam tuam, et impoenitens cor, thesaurizas tibi iram in die irae, et revelationis iusti iudicii Dei,
6 Kas ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:
qui reddet unicuique secundum opera eius:
7 Tiem, kas pastāvīgi labā darbā godu un slavu un neiznīcību meklē - mūžīgu dzīvošanu; (aiōnios g166)
iis quidem, qui secundum patientiam boni operis, gloriam, et honorem, et incorruptionem quaerunt, vitam aeternam: (aiōnios g166)
8 Bet tiem, kas ir rējēji un nepaklausa patiesībai, bet paklausa netaisnībai - dusmību un bardzību.
iis autem, qui sunt ex contentione, et qui non acquiescunt veritati, credunt autem iniquitati, ira, et indignatio.
9 Bēdas un izbailes ikkatrai cilvēka dvēselei, kas ļaunu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim;
Tribulatio, et angustia in omnem animam hominis operantis malum, Iudaei primum, et Graeci:
10 Bet gods un slava un miers ikkatram, kas labu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim.
gloria autem, et honor, et pax omni operanti bonum, Iudaeo primum, et Graeco:
11 Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
non enim est acceptio personarum apud Deum.
12 Jo kas bez bauslības grēkojuši, tie arī bez bauslības pazudīs; un kas apakš bauslības grēkojuši, tie pēc bauslības taps tiesāti -
Quicumque enim sine lege peccaverunt, sine lege peribunt: et quicumque in lege peccaverunt, per legem iudicabuntur.
13 (Jo ne bauslības klausītāji Dieva priekšā taisni, bet bauslības darītāji taps taisnoti.
Non enim auditores legis iusti sunt apud Deum, sed factores legis iustificabuntur.
14 Jo ja tie pagāni, kam bauslības nav, no savas dabas dara pēc bauslības, tad šie, kam bauslības nav, paši sev ir par bauslību.
Cum autem Gentes, quae legem non habent, naturaliter ea, quae legis sunt, faciunt, eiusmodi legem non habentes, ipsi sibi sunt lex:
15 Tie tad parāda, bauslības darbu esam ierakstītu viņu sirdīs caur to, ka viņu zināma sirds tiem liecību dod, un tās domas savā starpā vai apsūdzēs, vai arī aizbildinās, ) -
qui ostendunt opus legis scriptum in cordibus suis, testimonium reddente illis conscientia ipsorum, et inter se invicem cogitationibus accusantibus, aut etiam defendentibus,
16 Tanī dienā, kad Dievs cilvēku noslēpumus tiesās pēc mana evaņģēlija caur Jēzu Kristu.
in die, cum iudicabit Deus occulta hominum, secundum Evangelium meum per Iesum Christum.
17 Raugi, tu saucies Jūds un paļaujies uz bauslību un lielies ar Dievu
Si autem tu Iudaeus cognominaris, et requiescis in lege, et gloriaris in Deo,
18 Un zini Viņa prātu, un bauslībā mācīts izšķīri, kas labs un kas ļauns;
et nosti voluntatem eius, et probas utiliora, instructus per legem,
19 Un tu ņemies akliem būt vadonis un gaišums tiem, kas ir tumsībā,
confidis teipsum esse ducem caecorum, lumen eorum, qui in tenebris sunt,
20 Neprātīgiem pamācītājs un nejēgām mācītājs, kam ir atzīšanas un patiesības raksts bauslībā.
eruditorem insipientium, magistrum infantium, habentem formam scientiae, et veritatis in lege.
21 Tad nu citu mācīdams pats sevi nemāci. Tu sludini, ka nebūs zagt, pats zodz.
Qui ergo alium doces, teipsum non doces: qui praedicas non furandum, furaris:
22 Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, pats laulību pārkāpi. Tu elkadievus turi negantus, pats esi svētuma laupītājs.
qui dicis non moechandum, moecharis: qui abominaris idola, sacrilegium facis:
23 Tu lielies ar bauslību, pats Dievu pulgo caur bauslības pārkāpšanu.
qui in lege gloriaris, per praevaricationem legis Deum inhonoras.
24 Jo Dieva vārds jūsu dēļ top zaimots pagānu starpā, itin kā ir rakstīts.
(Nomen enim Dei per vos blasphematur inter Gentes, sicut scriptum est.)
25 Jo apgraizīšana gan ir derīga, ja tu bauslību dari; bet ja esi bauslības pārkāpējs, tad tavs apgraizījums ir tapis par priekšādu.
Circumcisio quidem prodest, si legem observes: si autem praevaricator legis sis, circumcisio tua praeputium facta est.
26 Ja nu priekšāda bauslības likumus tur, vai tad viņu priekšāda netaps turēta par apgraizījumu?
Si igitur praeputium iustitias legis custodiat: nonne praeputium illius in circumcisionem reputabitur?
27 Un tad tā priekšāda, kas no dabas tāda ir un bauslību tur, tiesās tevi, kas pie raksta un apgraizīšanas esi bauslības pārkāpējs.
et iudicabit id, quod ex natura est praeputium, legem consummans, te, qui per litteram, et circumcisionem praevaricator legis es?
28 Jo tas nav Jūds, kas no ārienes tāds ir; nedz tā ir apgraizīšana, kas no ārienes pie miesas.
Non enim qui in manifesto est, Iudaeus est: neque quae in manifesto in carne est, est circumcisio:
29 Bet tas ir Jūds, kas no iekšienes tāds, un tā ir sirds apgraizīšana, kas garā un ne rakstā; tam ir teikšana ne no cilvēkiem, bet no Dieva.
sed qui in abscondito est, Iudaeus est: et circumcisio cordis in spiritu, non littera: cuius laus non ex hominibus, sed ex Deo est.
