< Pāvilavēstulē Romiešiem 13 >
1 Ikviens lai ir paklausīgs tām valdīšanām, kam tā vara; jo nekādas valdīšanas nav kā vien no Dieva, un kur valdīšanas ir, tur tās no Dieva ir ieceltas.
Всяка, душа властям висшим нехай корить ся; нема бо властї, коли не від Бога. Які ж є власті, від Бога вони настановлені.
2 Tad nu, kas valdīšanai turas pretī, tas turas pretī Dieva likumam. Bet kas pretī turas, tie dabūs savu sodu.
Тим-же, хто протавить ся власті, Божому повелїнню противиться; хто ж противить ся, ті собі осуд набувають.
3 Jo valdnieki nav bijājami labiem darbiem, bet ļauniem; ja tu negribi no valdīšanas bīties, tad dari labu, tad tev būs teikšana no viņas.
Князі бо не добрим дїлам страх, а лихим. Хочеш же не боятись властї? Добре роби, то й мати меш похвалу від неї.
4 Jo tā ir Dieva kalpone tev par labu; bet ja tu ļaunu dari, tad bīsties, jo tā zobenu nenes velti, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja ļaundarītājam par sodību.
Божий бо слуга він, тобі на добро. Коли ж лихе робиш, бій ся, бо не дармо меч носить; Божий бо слуга він, відомститедь гнїва тому, хто робить лихе.
5 Tāpēc vajag paklausīt ne vien sodības dēļ bet arī zināmas sirds dēļ.
Тим-же треба коритись не тільки ради гнїва (кари), та й ради совісти.
6 Tāpēc dodat arī meslus. Jo tie ir Dieva sulaiņi, šo savu amatu kopdami.
Того ж то й данину даєте; слуги бо Божі вони, що раз-у-раз того пильнують.
7 Tad nu dodiet ikvienam, kas tam nākas: meslus, kam mesli nākas; muitu, kam muita nākas; bijāšanu, kam bijāšana nākas; godu, kam gods nākas.
Оддавайте ж усїм, що треба: кому данину, данину; кому мито, мито; кому страх, страх; кому честь, честь.
8 Neesiet nevienam neko parādā, kā vien, ka jūs cits citu mīlat; jo kas otru mīl, tas bauslību ir piepildījis.
Нїкому ж нїчим не задовжуйтесь, тільки любовю один одному; хто бо любить другого, закон сповнив.
9 Jo tas bauslis: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, un ja vēl ir cits bauslis, tas šinī vārdā top saņemts, proti tanī: tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu.
Бо се: Не роби перелюбу. Не вбий, Не вкрадь, Не сьвідкуй криво, Не похотствуй, і коли (є) яка инша заповідь, у сему слові містить ся: Люби ближнього твого, як сам себе.
10 Mīlestība tuvākam ļauna nedara; tad nu mīlestība ir bauslības piepildīšana.
Любов ближньому зла не робить; тим любов - сповненнє закону.
11 Un to dariet, zinādami to laiku, ka tagad mums ir tā stunda celties no miega; jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāka, nekā kad mēs palikām ticīgi.
Так (чинїть), знаючи пору, що вже час нам від сна встати; тепер бо ближче нас спасеннє, нїж, як ми увірували.
12 Nakts ir pagājusi un diena tuvu nākusi, tad lai noliekam tumsības darbus un lai apvelkam gaismas ieročus.
Ніч минула, а день наближив ся відложімо ж дїла темряви, а одягнїмось у зброю сьвітла.
13 Lai tā kā dienā godīgi staigājam, ne rīšanā un plītēšanā, ne izvirtībā un nešķīstībā, ne bāršanā un ienaidībā.
Яко в день нумо чесно ходити і не в прожорстві та піянстві, не в любодїяннї та розпусті, не в сварнї та завнстї.
14 Bet apvelciet To Kungu Jēzu Kristu un nekopiet miesu uz kārībām.
Нї, одягнїть ся Господом нашим Ісусом Христом, і не догодовуйте тїлу в похотї.