Pāvilavēstulē Romiešiem 11
1 Tad nu es saku: vai Dievs Savus ļaudis ir atmetis? Nemaz ne! Jo es arīdzan esmu Israēlietis, no Ābrahāma dzimuma, no Benjamina cilts.
I SAY then, Hath God rejected his people? God forbid. For I also am an Israelite, of the seed of Abraham, of the tribe of Benjamin.
2 Dievs nav vis atmetis Savu tautu, ko Viņš papriekš ir izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, ko tas raksts saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Israēli sacīdams:
God hath not rejected his people whom he foreknew. Know ye not what the scripture saith of Elias? how he maketh intercession with God against Israel, saying,
3 “Kungs, tie Tavus praviešus ir nokāvuši un Tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.”
“Lord, they have killed thy prophets, and digged down thine altars; and I only am left, and they seek my life.”
4 Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? “Es Sev esmu atlicinājis septiņtūkstošus vīrus, kas ceļus nav locījuši Baāla priekšā.”
But what saith the oracle of God to him? “I have left to myself seven thousand men who have not bowed the knee to Baal.”
5 Tad nu arīdzan tāpat šinī laikā viens atlikums pēc žēlīgas izredzēšanas ir atlicis.
So then at this present time also there is a remnant according to the election of grace.
6 Bet ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns.
But if by grace, it is no more by works: otherwise grace is no more grace. But if by works, it is no more grace: otherwise work is no more work.
7 Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; tie izredzētie gan to ir dabūjuši, bet tie citi ir apcietinājušies,
What then is the result? Israel hath not obtained that which it seeketh; but the election hath obtained it, and the rest were blinded,
8 Itin kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai.
as it is written, “God hath given them the spirit of slumber, eyes that they should not see, and ears that they should not hear; unto this present day.”
9 Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu un par piedauzīšanu un par atmaksu!
And David saith, “Let their table be for a snare, and for a trap, and for a stumbling-block, and for a recompence unto them:
10 Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienmēr!
let their eyes be blinded, that they may not see, and bow down their back continually.”
11 Tad nu es saku: vai viņi tāpēc piedauzījušies, lai kristu? Nebūt ne! Bet caur viņu kritumu pagāniem pestīšana notikusi, viņiem par paskubināšanu, šiem dzīties pakaļ.
I say then, Have they stumbled so as to fall? God forbid: but by their stumbling salvation is come to the Gentiles, to provoke them to jealousy.
12 Bet, ja viņu kritums pasaulei ir bagātība un viņu trūkums pagāniem bagātība, cik vairāk viņu pilnums?
For if their stumbling is the riches of the world, and their diminution the riches of the Gentiles; how much more their fulness?
13 Jo es uz jums pagāniem runāju: pagānu apustulis būdams, es savu amatu gribu godāt,
For I address myself to you Gentiles; inasmuch as I am indeed the apostle of the Gentiles, I exalt my ministry:
14 Vai es jel tos, kas ir mana miesa, varētu paskubināt un kādus no tiem izglābt.
if by any means I might provoke to jealousy my flesh, and save some of them.
15 Jo ja viņu atmešana ir pasaules salīdzināšana, kas tad būs viņu pieņemšana, ja ne dzīvība no miroņiem?
For if the rejection of them is the reconciliation of the world, what shall their recovery be, but life from the dead?
16 Un ja tie (mīklas) pirmaji ir svēti, tad arī (visa) tā mīkla, un ja tā sakne svēta, tad arī tie zari.
Now if the first fruits be holy, so is the mass: and if the root be holy, so are the branches.
17 Ja nu kādi no tiem zariem ir nolauzti, un tu, meža eļļas koks būdams, tiem esi uzpotēts un pie tā eļļas koka saknes un taukuma daļu esi dabūjis,
But if some of the branches have been broken off, and thou though a wild olive hast been grafted in among them, and become a partaker of the root and fatness of the olive tree;
18 Tad nelielies pret tiem zariem; bet ja tu pret tiem lielīsies, tad zini: tu nenesi to sakni, bet tā sakne nes tevi.
boast not against the branches. But if thou boast, thou bearest not the root, but the root thee.
19 Tu nu sacīsi: tie zari ir nolauzti ka es taptu iepotēts.
Wilt thou say then, The branches were broken off, that I might be grafted in?
20 Gan labi; tie ir nolauzti neticības dēļ, un tu stāvi caur ticību: nelielies, bet bīsties!
Admitted; by unbelief they were broken off, and thou standest by faith. Be not high minded, but fear:
21 Jo ja Dievs tos īstos zarus nav saudzējis, tad Viņš tevi gan arī nesaudzēs!
for if God spared not the native branches, tremble lest he spare not thee.
22 Tad redzi nu Dieva laipnību un bardzību! To bardzību pie tiem, kas ir krituši, bet to laipnību pie tevis, ja tu iekš tās laipnības paliksi; citādi tu arīdzan tapsi izcirsts.
Behold therefore the kindness and severity of God: to those indeed who fell, severity; but unto thee, kindness, if thou continuest in that kindness: otherwise thou also shalt be cut off.
23 Un viņi, ja tie neticībā nepaliks, arī taps iepotēti. Jo Dievs ir spēcīgs, viņus atkal iepotēt.
But they also, if they continue not in unbelief, shall be grafted in: for God is able to graft them in again.
24 Jo ja tu no tā eļļas koka, kas pēc savas dabas mežā audzis, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts labā eļļas kokā, cik vairāk tie, kas jau pēc savas dabas tādi, savā paša eļļas kokā taps iepotēti!
For if thou hast been cut out of the naturally wild olive, and contrary to nature hast been grafted into the good olive: how much more shall these, which are native branches, be grafted into their own olive tree?
25 Jo es negribu, brāļi, jums slēpt šo noslēpumu, (lai jūs neliekaties paši gudri esoši), ka Israēlim pa daļai apcietināšana ir notikusi, tiekams tas pagānu pilnums būs iegājis,
For I would not that you should be ignorant, brethren, of this mystery, lest ye should be wise in your own conceits; that blindness in part is come on Israel, until the fulness of the Gentiles be come in.
26 Un tā viss Israēls taps izglābts, itin kā ir rakstīts: Pestītājs nāks no Ciānas un nogriezīs bezdievīgo būšanu no Jēkaba.
And so all Israel shall be saved: as it is written, “The Deliverer shall go forth out of Sion, and shalt turn away ungodliness from Jacob;
27 Un šī ir Mana derība ar tiem, kad Es viņu grēkus atņemšu.
and this is my covenant with them, When I shall take away their sins.”
28 Tad pēc evaņģēlija tie gan ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc tās izredzēšanas tie ir mīļi to tēvu dēļ.
As concerning the gospel indeed, they are now enemies for your sakes: as concerning the election, they are beloved for the fathers’ sake.
29 Jo Dievam nav žēl Savu žēlastības dāvanu un Savas aicināšanas.
For unchangeable are the gifts and the calling of God.
30 Jo itin kā jūs arīdzan citkārt Dievam bijāt neklausīgi, bet tagad caur viņu neklausīšanu esat apžēloti,
For as ye also in times past did not believe in God, but now have obtained mercy through their unbelief:
31 Tāpat arī šie tagad bijuši neklausīgi, lai caur to apžēlošanu, kas jums ir notikusi, arī viņi top apžēloti.
so also these now have not believed in your mercy, that they also might obtain mercy.
For God hath shut up all in unbelief, that he might have mercy upon all. (eleēsē g1653)
33 Ak Dieva bagātības un gudrības un atzīšanas dziļums! Cik neizmanāmas ir Viņa tiesas un neizdibinājami Viņa ceļi!
O the depth of the riches both of the wisdom and knowledge of God! how unsearchable are his judgments, and how incomprehensible his ways!
34 Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu? Jeb kas ir bijis Viņam padoma devējs?
For who hath known the mind of the Lord, or who hath been admitted his counsellor?
35 Jeb kas Viņam papriekš devis, ka tam taptu atmaksāts?
Or who hath first given unto him, and it shall be repaid him again?
