Pāvilavēstulē Romiešiem 11
1 Tad nu es saku: vai Dievs Savus ļaudis ir atmetis? Nemaz ne! Jo es arīdzan esmu Israēlietis, no Ābrahāma dzimuma, no Benjamina cilts.
Amaiba: le, na da dilima adole ba: sa, “Gode da Ea fidafa dunu Isala: ili amo yolesila: ?” Hame mabu! Na amola na da Isala: ili dunu. Na da A: ibalaha: me egaga fi dunu amola Bediamini fi amo ganodini esala.
2 Dievs nav vis atmetis Savu tautu, ko Viņš papriekš ir izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, ko tas raksts saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Israēli sacīdams:
Gode Ea musa: dunu fi amo E hemonega degabo ilegeiba: le, amo E da hame yolesi. Dilia dawa: - Gode Sia: Dedei amo ganodini, Elaidia da Godema Isala: ili dunu ilia hou olelema: ne amane fofada: i,
3 “Kungs, tie Tavus praviešus ir nokāvuši un Tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.”
“Hina Gode! Amo fi dunu ilia da dia balofede dunu huluane medole legei dagoi. Ilia da Dia oloda huluane ougili mugului dagoi. Nisu fawane da Dia hou hame yolesi. Ilia da na medole legemusa: , logo hogolala.”
4 Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? “Es Sev esmu atlicinājis septiņtūkstošus vīrus, kas ceļus nav locījuši Baāla priekšā.”
Be Gode da Elaidiama bu adole i, “Nama hawa: hamomusa: gini, Na da dunu 7000 agoane ilegei dagoi. Disu hame, be ilia huluane da ogogosu ‘gode’ liligi ea dio amo Ba: ile, ema hame sia: ne gadosu.”
5 Tad nu arīdzan tāpat šinī laikā viens atlikums pēc žēlīgas izredzēšanas ir atlicis.
Wali, amola agoaiwane hou diala. Isala: ili dunu fi ganodini, wali dunu bagahame ilima Gode da udigili asigiba: le, E da amo dunu Ea hou lalegagumusa: , ili ilegei dagoi.
6 Bet ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns.
Ilia hou moloidafa hamoiba: le hame, be Gode da ilima udigili hahawane asigiba: le fawane, E da ili ilegei. Be Gode da dunu ilia hou moloidafa hamoiba: le ilima ilegei ganiaba, Ea hahawane dogolegele asigi hou da ogogosu udigili asigi hou agoane ba: la: loba.
7 Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; tie izredzētie gan to ir dabūjuši, bet tie citi ir apcietinājušies,
Isala: ili dunu da ilia hogoi helebeba: le, ilia hanai liligidafa hamedafa ba: i. Be Gode da Isala: ili dunu bagahame fawane, amo ilegei dagoiba: le, E da ili fawane afadenei bu moloidafa hamoi ba: i. Be eno huluane, ilia ge da ga: si agoane hamoiba: le, Gode Ea wele sia: su hame nabi.
8 Itin kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai.
Gode Sia: da agoane dedei diala, “Gode da ilia asigi dawa: su amola ilia dogo dioiwane hamoi. Musa: amola wali, ilia hame ba: sa amola hame naba.”
9 Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu un par piedauzīšanu un par atmaksu!
Gode Sia: Dedei ganodini, Da: ibidi da amane sia: sa, “Ilia lolo nabe amoma masea, ilia sani amo ganodini sa: imu da defea. Ilia dafane, se dabe iasu bagade lamu da defea.
10 Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienmēr!
Ilia siga mae ba: ma: ne, Dia ilia si wadela: mu da defea. Ilia eso huluane se nababeba: le, dioiwane masunu da defea.”
11 Tad nu es saku: vai viņi tāpēc piedauzījušies, lai kristu? Nebūt ne! Bet caur viņu kritumu pagāniem pestīšana notikusi, viņiem par paskubināšanu, šiem dzīties pakaļ.
Amaiba: le, na dilima adole ba: sa! Yu dunu ilia sadenane dafabeba: le, ilia dafawane bu mae wa: legadoma: ne dafabela: ? Hame mabu! Ilia wadela: i hou hamoiba: le, Dienadaile dunu da Gode Ea gaga: su hou ba: i dagoi. Amaiba: le Yu dunu da wali mudasu hou ba: sa.
12 Bet, ja viņu kritums pasaulei ir bagātība un viņu trūkums pagāniem bagātība, cik vairāk viņu pilnums?
Yu dunu da wadela: i hou hamobeba: le, Gode Ea hahawane dogolegele iasu da eno osobo bagade fifi asi gala dunuma doaga: i dagoi. Yu dunu da a: silibu hou hame gagui agoane esalebeba: le, Dienadaile dunu da Gode Ea hahawane hou ba: i. Amaiba: le, Yu dunu huluane ilia Yesu Ea fa: no bobogesu fi amo ganodini masea, ninia huluane da Gode Ea hahawane dogolegesu hou baligiliwane ba: mu.
13 Jo es uz jums pagāniem runāju: pagānu apustulis būdams, es savu amatu gribu godāt,
Na da wali dili Dienadaile dunuma sia: sa. Gode da na dili Dienadaile dunuma asunasiba: le, na da na hawa: hamosu asigiwane hidale ba: sa.
14 Vai es jel tos, kas ir mana miesa, varētu paskubināt un kādus no tiem izglābt.
Na sia: beba: le, amabela: ? Na fi Isala: ili dunu ilia mudale, mogili ilia Gode Ea hou lalegaguma: bela: ?
15 Jo ja viņu atmešana ir pasaules salīdzināšana, kas tad būs viņu pieņemšana, ja ne dzīvība no miroņiem?
Bai Gode da Isala: ili fi yolesiba: le, eno fi dunu huluane musa: Ema ha lai esalu e da bu yosia: le, Ea na: iyado dunu fi hamoi dagoi. Amaiba: le, Gode da Isala: ili dunu fi bu yosia: sea, hou da bogoi bu wa: legadosu agoane ba: mu.
16 Un ja tie (mīklas) pirmaji ir svēti, tad arī (visa) tā mīkla, un ja tā sakne svēta, tad arī tie zari.
Dunu da agi fifili, degabo fonobahadi liligi Godema iasea, agi huluane da Gode Ea agi dawa: ma. Ifa gagui galea, di da amo ea difi Godema iasea, amo ifa ea amoda amola da Gode Ea:
17 Ja nu kādi no tiem zariem ir nolauzti, un tu, meža eļļas koks būdams, tiem esi uzpotēts un pie tā eļļas koka saknes un taukuma daļu esi dabūjis,
Gode da fedege agoane, ea ifabi ganodini bugi olife ifa amo ea amoda mogili dadamuni, eno olife udigili iwilaga lelu liligi amo bugi ifaga madelagimusa: sali. Dilia Dienadaile dunu da amo iwilaga dialu olife ifa agoane. Dilia da wali Yu dunu ilia gasa bagade a: silibu esalusu gilisili gagusa.
18 Tad nelielies pret tiem zariem; bet ja tu pret tiem lielīsies, tad zini: tu nenesi to sakni, bet tā sakne nes tevi.
Amaiba: le, musa: olife ifadafa ea amoda, Gode da dadamuni fasi, amo dilia higale mae ba: ma. Dilia gasa fi hamomu da hamedei. Dilia da amoda fawane. Dilia da difi amoma ha: i manu hame iaha. Difi da dili alema: ne, dilima ha: i manu iaha.
19 Tu nu sacīsi: tie zari ir nolauzti ka es taptu iepotēts.
Be dilia da amane sia: mu, “Dafawane! Be Gode da ninima ilia sogebi ima: ne, musa: amoda dadamuni fasi dagoi.”
20 Gan labi; tie ir nolauzti neticības dēļ, un tu stāvi caur ticību: nelielies, bet bīsties!
Amo da dafawane! Ilia da dafawaneyale hame dawa: beba: le, Gode da ili dadamuni fasi. Dilia da dafawaneyale dawa: beba: le, wali ifadafa ganodini esala. Be amo dawa: beba: le, hidale gasa fi hou mae hamoma. Dilia beda: mu da defea.
21 Jo ja Dievs tos īstos zarus nav saudzējis, tad Viņš tevi gan arī nesaudzēs!
Yu dunu da fedege agoane amodadafa galu. Be amo da dafaiba: le, Gode da fadegale fasi. Amaiba: le dawa: ma! Dilia amola e da fadegasa: besa: le, dawa: ma!
22 Tad redzi nu Dieva laipnību un bardzību! To bardzību pie tiem, kas ir krituši, bet to laipnību pie tevis, ja tu iekš tās laipnības paliksi; citādi tu arīdzan tapsi izcirsts.
Ninia da amo hou ganodini, Gode Ea asigi hou amola Gode Ea ougi fofada: su hou gilisili ba: sa. E da wadela: i hou hamosu dafai dunuma ougi fofada: su olelesa. Be dilia Ea asigi gogolema: ne olofosu hou dawa: le, mae yolesili Ema fa: no bobogolalea, e da dilima asigilalumu. Be dilia da amo hou yolesisia, E da dili amola dadamuni fasimu.
23 Un viņi, ja tie neticībā nepaliks, arī taps iepotēti. Jo Dievs ir spēcīgs, viņus atkal iepotēt.
Amola Yu dunu ilia bu dafawaneyale dawa: sea, Gode da ilia musa: sogebi amo ganodini bu madelagima: ne salimu. Bai Gode da amo hou hamomusa: defele esala.
24 Jo ja tu no tā eļļas koka, kas pēc savas dabas mežā audzis, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts labā eļļas kokā, cik vairāk tie, kas jau pēc savas dabas tādi, savā paša eļļas kokā taps iepotēti!
Dilia Dienadaile dunu da fedege agoane udigili iwilaga dialu olife ifa ea amoda. Gode da dili dadamuni, ifabi bugi olife ifa amoga madelagi dagoi. Be Yu dunu da ifabi amoga bugi olife ifa ea fedege agoane gala. Amaiba: le, amo amoda liligi Godema dadamuni fasi liligi, e da bu ifadafa amoga madelagimusa: dawa: sea, asaboiwane ba: mu. Ilia da hedolowane bu madelagimu.
25 Jo es negribu, brāļi, jums slēpt šo noslēpumu, (lai jūs neliekaties paši gudri esoši), ka Israēlim pa daļai apcietināšana ir notikusi, tiekams tas pagānu pilnums būs iegājis,
Na fi dunu! Na da dafawane wamolegei sia: dilima olelemu hanai gala. Amo nabasea, dili bu dilia dawa: su hou da bagadeyale hame dawa: mu. Isala: ili fi dunu ilia dogo da igiwane hamoi, be amo hou da eso huluane hame dialumu. Be Dienadaile dunu ilia gilisisu ilegei idi Gode da ilegei, amo defele ilia Gode Ea hou lalegagui dagoi ba: sea, Isala: ili dunu ilia hihi hou da yolesiwane ba: mu.
26 Un tā viss Israēls taps izglābts, itin kā ir rakstīts: Pestītājs nāks no Ciānas un nogriezīs bezdievīgo būšanu no Jēkaba.
Amalalu, Isala: ili fi dunu huluane ilia Gode Ea gaga: su hou ba: mu. Gode Sia: da amane dedei diala, “Gaga: su Dunu da Saione amoga misini, E da Ya: igobe ea mano huluane ilia wadela: i hou huluane fadegale fasimu.
27 Un šī ir Mana derība ar tiem, kad Es viņu grēkus atņemšu.
Na da ilia wadela: i hou gogolema: ne olofosea, amo gousa: su ilima hamomu.”
28 Tad pēc evaņģēlija tie gan ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc tās izredzēšanas tie ir mīļi to tēvu dēļ.
Yu dunu da Gode Sia: Ida: iwane Gala higabeba: le, ilia Godema ha laiwane hamoi, be dilia Dienadaile dunu fidima: ne amo hou da doaga: i. Be Gode da ilia siba fi ilima Ea ilegei dagoiba: le, ilia da Ea fi dunu esala.
29 Jo Dievam nav žēl Savu žēlastības dāvanu un Savas aicināšanas.
Gode da Ea hanaiga dunu fi ilegesa amola ilima hahawane iaha. Amola E da Ea asigi dawa: su hame afadenesa.
30 Jo itin kā jūs arīdzan citkārt Dievam bijāt neklausīgi, bet tagad caur viņu neklausīšanu esat apžēloti,
Be dilia Dienadaile dunu! Dilia da musa: Gode Ea Sia: hame nabasu. Be Yu dunu ilia hame nabasu hou hamobeba: le, dilia wali Gode Ea gogolema: ne olofosu dawa:
31 Tāpat arī šie tagad bijuši neklausīgi, lai caur to apžēlošanu, kas jums ir notikusi, arī viņi top apžēloti.
Amo hou defele, dilia da wali gogolema: ne olofosu dawa: beba: le, Yu fi dunu da wali hame nabasu hou hamonana. Bai ilia da hobea Gode Ea gogolema: ne olofosu ba: ma: ne, agoane hamosa.
Gode da dunu huluanedafa ilima Ea udigili gogolema: ne olofosu hou olelema: ne, E da dunu huluane hame nabasu se iasu udigili hawa: hamosu dunu agoane hamoi dagoi. (eleēsē g1653)
33 Ak Dieva bagātības un gudrības un atzīšanas dziļums! Cik neizmanāmas ir Viņa tiesas un neizdibinājami Viņa ceļi!
Gode Ea gagui hou da bagadedafa. Ea asigi dawa: su amola Ea hamonanebe dawa: su hou da baligiliwane bagade. Ea hou hamoi nowa da dawa: ma: bela: ? Ea logoga ahoanebe hou da dawa: mu hamedei.
34 Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu? Jeb kas ir bijis Viņam padoma devējs?
Gode Sia: da agoane dedei diala, “Nowa da Hina Gode Ea asigi dawa: su dawa: sala: ? Nowa da Ema fada: i sia: olelema: bela: ?
35 Jeb kas Viņam papriekš devis, ka tam taptu atmaksāts?
Nowa da Godema dabe bu lama: ne liligi iabela: ?”
