Jaņa Atklāsmes Grāmata 9
1 Un tas piektais eņģelis bazūnēja. Un es redzēju zvaigzni, kritušu no debess uz zemi, un tam tapa dota bezdibeņa akas atslēga. (Abyssos g12)
Basa ma, Ate kaliman fuu maꞌoa na. Ma au ita nduuꞌ sa tudꞌa raefafoꞌ nema. Ara fee nggoeꞌ sa neu nduuꞌ a fo neu soi ndola romaꞌ mana nda naꞌena ikoꞌ a sa, lelesun. (Abyssos g12)
2 Un tas atvēra bezdibeņa aku. Un dūmi uzkāpa no tās akas, kā liela cepļa dūmi. Un saule tapa aptumšota un gaiss no tās akas dūmiem. (Abyssos g12)
Ana soi ndolaꞌ a lelesun, ma masu nggeo mamafafauꞌ dea nema onaꞌ lasi nenedꞌedꞌeꞌ masun. Masuꞌ naa namasu bubꞌueꞌ ata neu, losa lalai no relo a maꞌahatuꞌ. (Abyssos g12)
3 Un no tiem dūmiem siseņi nāca uz zemi, un tiem vara tapa dota, tā kā skorpioniem vara ir virs zemes.
Boe ma lamat hetar seli ratambele dea rema mia masuꞌ naa rala, de onda raefafoꞌ rema. Lamatualain fee se koasa ona uraꞌ e.
4 Un tiem tapa sacīts, lai tie nemaitātu zemes zāli nedz zaļumu, nedz kādu koku, bet vien tos cilvēkus, kam tas Dieva zieģelis nav pie viņu pierēm.
Te Ana parenda se nae afiꞌ tao milutu uru a, hau huuꞌ, ma sela-nggariꞌ ra. Te ara musi tao raꞌasususaꞌ atahori fo Lamatuaꞌ cap Na nese ree nara.
5 Un viņiem tapa dots, ka tie tos nenokautu, bet mocītu piecus mēnešus; un viņu mocīšana bija tā kā skarpija mocīšana, kad tas cilvēkam ir iedzēlis.
Lamatualain mboꞌi lamat ra tao raꞌasususaꞌ atahori fula lima, te nda bole risa se. Sadꞌi tao doidꞌoso se onaꞌ uraꞌ a toꞌiꞌ.
6 Un tanīs dienās cilvēki nāvi meklēs un to neatradīs, un tie kāros mirt, bet nāve no viņiem bēgs.
Sia fula lima rala, atahori doidꞌoso rala seli, losa roꞌeꞌ a mamates. Mae onaꞌ naa o ara nda bisa mate sa.
7 Un tie siseņi bija līdzīgi zirgiem, kas ir sataisīti uz karu, un uz viņu galvām bija kā kroņi, zeltam līdzīgi, un viņu vaigi kā cilvēku vaigi.
Au ita lamat naa ra mata-ao nara onaꞌ a, ndara netatis. Ara rasolo solo netatis nenetaoꞌ mia lilo. Mata-ao nara onaꞌ atahori.
8 Un tiem bija mati kā sievu mati, un viņu zobi bija kā lauvu zobi.
Langga fulu nara naruꞌ onaꞌ inaꞌ ra langga fulun, ma nisi nara tandeꞌ onaꞌ singa nisiꞌ.
9 Un tiem bija bruņas kā dzelzs bruņas, un viņu spārnu troksnis tā kā ratu troksnis, kad daudz zirgi skrien karā.
Ona ara pake pepele tendaꞌ nenetaoꞌ mia besi, onaꞌ uꞌu unaꞌ e. Lidꞌa nara ralii rahereꞌ onaꞌ soldꞌadꞌu nononggoꞌ sa ndara nara lea kareta netatis.
10 Un tiem bija astes skorpioniem līdzīgas, un viņu astēs bija dzeloņi, un viņiem bija vara, cilvēkus maitāt piecus mēnešus.
Iko nara manaseliꞌ ma marasot onaꞌ uraꞌ a rason. Ara hambu koasa fo tao doidꞌoso atahori rendiꞌ raso nara, losa fula lima.
11 Un pār tiem bija ķēniņš, tas bezdibeņa eņģelis, viņa vārds bija ebrejiski: Abadon, un Grieķu valodā: Apolion. (Abyssos g12)
Mane lamat ra, naeni malangga mia basa ate neneoiꞌ sia ndola doidꞌosoꞌ fo nda naꞌena ikoꞌ sa. Naran sia dedꞌea Ibrani, Abadon, ma sia dedꞌea Yunani, Apolyon. Sosoan, “Mana Tao Malutuꞌ.” (Abyssos g12)
12 Tas viens “vai” ir pagājis; redzi, vēl nāk divi “vai” pēc tam.
No taꞌo naa, calaka kaesan, seli ena. Te besa-bꞌesa, o! Huu hela feꞌe calaka rua fai.
13 Un tas sestais eņģelis bazūnēja, un es dzirdēju vienu balsi no tā zelta altāra četriem stūriem, kas bija Dieva priekšā,
Basa ma ate kaneen fuu maꞌoa na. Ma ita mei liloꞌ mana matambambaliꞌ no Lamatualain, fo ara dedꞌe rendiꞌ neu hau maꞌameniꞌ a raan. Hambu haraꞌ kalua mia mei a sura nara haaꞌ se.
14 Sakām uz to sesto eņģeli, kam tā bazūne bija: atraisi tos četrus eņģeļus, kas ir saistīti pie tās lielās Eifrates upes.
Haraꞌ naa nafadꞌe neu ate mana feꞌe fuu basa maꞌoan nae, “Ate haa nenefutuꞌ dooꞌ ena sia loe monaeꞌ sa, naran Efrat. Muu mboꞌi se leo!”
15 Un tie četri eņģeļi tapa atraisīti, kas bija gatavi uz to stundu un dienu un mēnesi un gadu, ka tie cilvēku trešo tiesu nokautu.
Boe ma neu mboꞌi se, fo ara reu tao risa atahori nandaa no too, fula, fai, ma liiꞌ fo Lamatualain naeꞌtuꞌ basa ena. Onaꞌ hita bꞌanggi atahori sia raefafoꞌ neu babꞌanggiꞌ telu, na, dei fo mate hendi babꞌanggiꞌ esa.
16 Un tas kara jātnieku skaits bija divdesmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši. Un es dzirdēju viņu skaitu.
Ara rafadꞌe au rae, ana bua naa ra, soldꞌadꞌu mana sae ndara nara, juta natun rua.
17 Un tā es redzēju tos zirgus tanī parādīšanā un tos, kas uz tiem sēdēja: tiem bija ugunīgas un tumši zilas un sēram līdzīgas bruņas; un to zirgu galvas bija kā lauvu galvas, un no viņu mutēm izgāja uguns un dūmi un sērs.
Basa ma au ita soldꞌadꞌu naa ra ro ndara nara. Soldꞌadꞌu naa ra babꞌaa tendaꞌ nara rendiꞌ babꞌaaꞌ tendaꞌ dulaꞌ telu naeni mana mbila-karakaraꞌ, modꞌoꞌ makahahadoꞌ, ma huni-baleran. Ndara naa ra langga nara onaꞌ singa langgan. Ai no masuꞌ ma baleran nasapupuraꞌ mia ndara ra bafa nara,
18 Caur šiem trim cilvēku trešā tiesa tapa nokauta, caur to uguni un caur tiem dūmiem un caur to sēru, kas no viņu mutēm izgāja.
fo fee doidꞌosoꞌ mataꞌ telu sia raefafoꞌ. Doidosoꞌ mana kalua mia ndara ra bafa nara, risa esa mia babꞌanggiꞌ telu, mia basa atahori sia raefafoꞌ.
19 Jo viņu vara stāvēja viņu mutē un viņu astēs; jo viņu astes bija čūskām līdzīgas; tām bija galvas, un ar tām tie maitāja.
Ndara ra reu tao doidꞌoso atahori ra rendiꞌ bafa ma iko nara. Sia iko nara, hambu langgaꞌ onaꞌ mengge langgaꞌ.
20 Un tie atlikušie cilvēki, kas nav nokauti caur šīm mocībām, tomēr nav atgriezušies no savu roku darbiem, ka tie nebūtu (vairs) pielūguši tos velnus un tos zelta un sudraba un vara un akmens un koka elkus, kas nevar redzēt, nedz dzirdēt, nedz staigāt;
Te feꞌe hambu atahori ruma sia raefafoꞌ, nda hambu doidꞌosoꞌ naa ra sa. Mae taꞌo naa o, ara nda nau nggari hendi tatao-nonoꞌi deꞌulaka nara sa. Ara songgo nitu rakandooꞌ a, ma songgo saa fo ara tao mia lilo, doi fulaꞌ, riti, fatu ma hau. Mae sudꞌi a saa naa ra nda bisa rita sa, nda bisa rena sa, ma nda bisa laoꞌ sa, te ara songgo se nda raloeꞌ sa!
21 Un tie nav atgriezušies no savām slepkavībām, nedz no savām burvestībām, nedz no savas maucības, nedz no savām zādzībām.
Ara o nda nau raloeꞌ mia sala-kiluꞌ laen nara sa boe, onaꞌ a risa atahori, pake nenori maꞌahatuꞌ, hohongge ma ramanaꞌo.
