Jaņa Atklāsmes Grāmata 7
1 Un pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam uz tiem četriem zemes stūriem, kas tos četrus zemes vējus turēja, lai vējš nepūstu ne pa zemi, ne pa jūru, ne pa kādu koku.
Etu pichete moi charta sorgodoth khan ke prithibi laga charta kinar te khara kori thaka dikhise, duniya laga hawa ke jor pora dhori thakise, eneka pora pura duniya, aru samundar, aru ghas khan ke hawa namaribole nimite.
2 Un es redzēju citu eņģeli uzkāpjam no rīta puses, tam bija tā dzīvā Dieva zieģelis, un tas sauca ar stipru balsi uz tiem četriem eņģeļiem, kam vara bija dota, samaitāt zemi un jūru,
Titia moi aru ekta sorgodoth ke purab pora ahi thaka dikhise, tai logote jinda Isor laga chihna thakise. Tai dangor awaj pora jun charta sorgodoth khan ke prithibi aru samundar te dukh dibole nimite adesh dise, taikhan
3 Sacīdams: nesamaitājiet ne zemi, ne jūru, ne kokus, tiekams mēs apzieģelēsim sava Dieva kalpus pie viņu pierēm.
ke koise, “Prithibi ke dukh nadibi, aru samundar ke bhi, aru ghas khan ke bhi jitia tak moi khan Isor laga noukar khan ke matha te chihna mari nadiye.”
4 Un es dzirdēju, cik to apzieģelēto: simts četrdesmit un četri tūkstoši bija apzieģelēti no visām Israēla bērnu ciltīm.
Titia moi hunise kun manu khan ke etu chihna dise: 144,000, kiman Israel laga bacha khan laga ase etu chihna dise:
5 No Jūda cilts: divpadsmit tūkstoši apzieģelēti. No Rūbena cilts: divpadsmit tūkstoši. No Gada cilts: divpadsmit tūkstoši.
Baroh hajar Judah laga jat khan ke chihna dise, Baroh hajar Reuben laga jat khan ke, Gad laga Baroh hajar jat khan ke chihna dise,
6 No Ašera cilts: divpadsmit tūkstoši. No Naftalus cilts: divpadsmit tūkstoši. No Manasus cilts: divpadsmit tūkstoši.
Asher laga baroh hajar jat khan ke chihna dise, Baroh hajar Naphtali jat khan ke, Baroh hajar manasseh laga jat khan ke,
7 No Sīmeana cilts: divpadsmit tūkstoši. No Levja cilts: divpadsmit tūkstoši. No Īsašara cilts: divpadsmit tūkstoši.
Simeon laga Baroh hajar jat khan ke chihna dise, Baroh hajar Levi laga jat khan ke, Baroh hajar Issachar laga jat khan ke chihna dise,
8 No Zebulona cilts: divpadsmit tūkstoši. No Jāzepa cilts: divpadsmit tūkstoši. No Benjamina cilts: divpadsmit tūkstoši apzieģelēti.
Baroh hajar Zebulun laga jat khan ke dise, Joseph laga baroh hajar jat khan ke chihna dise, Aru baroh hajar Benjamin laga jatikhan ke chihna mari dise.
9 Pēc tam es redzēju, un raugi, liels pulks, ko neviens nevarēja izskaitīt, no visādām tautām un ciltīm un ļaudīm un valodām stāvēja priekš tā goda krēsla un priekš Tā Jēra, apģērbti baltām garām drēbēm un palmu zari viņu rokās,
Eitu khan sob huwa pichete moi saise, aru ta te bisi manu thakise kun bhi ginti kori bole napara thakise- sob desh, jati, manu, aru alag kotha kowa manu thakise- singhason aru Mer usorte khara kori thakise. Taikhan boga kapra pindhi kene thakise aru palm ghas laga pata hathte loi kene thakise,
10 Un sauca ar stipru balsi un sacīja: pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram.
Aru taikhan dangor awaj pora mati kene koise, “Anonto jibon moi khan Isor laga ase, etu ekjon kun singhason te bohi ase, aru Mer ke bhi!”
11 Un visi eņģeļi stāvēja visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem vecajiem un tiem četriem dzīviem un metās priekš tā goda krēsla zemē uz savu vaigu un pielūdza Dievu,
Aru sob sorgodoth singhason usorte khara kori thakise, aru bura manu khan usorte charta janwar khan thakise, aru jhukikena taikhan laga matha singhason usorte rakhikena Isor ke aradhana kori thakise,
12 Sacīdami: Āmen! Teikšana un gods un gudrība un pateicība un slava un vara un spēks pieder mūsu Dievam mūžīgi mūžam! Āmen. (aiōn g165)
aru koise, “Amen! Adar aru mohima aru gyaan aru dhanyavad aru prosansa aru hokti aru takot hodai aru hodai nimite moi khan laga Isor ke hobo dibi! Amen!” (aiōn g165)
13 Un viens no tiem vecajiem atbildēja, uz mani sacīdams: šie, kas apģērbti baltām garām drēbēm, kas tie tādi, un no kurienes tie nākuši?
Titia ekjon cholawta moike hudise, aru koise, “Eitu khan kun ase, kun boga kapra lagai kene ase, aru taikhan kot pora ahise?”
14 Un es uz viņu sacīju: Kungs, tu to zini! Un viņš uz mani sacīja: šie ir tie, kas ir nākuši no tām lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši iekš Tā Jēra asinīm;
Titia moi taike jowab dise, “Moi laga Probhu, Apuni jane.” Titia tai moike koise, “Eitu khan sobse dangor dukh pora ulaikene aha khan ase. Taikhan laga kapra dhulai loise aru Mer laga khun pora boga kori loise.
15 Tādēļ tie ir Dieva goda krēsla priekšā un Viņam kalpo dienām un naktīm Viņa namā, un kas sēž uz tā goda krēsla, Tas tos apēnos.
Etu nimite, taikhan Isor laga singhason usorte khara kori ase Aru Tai laga ghor te din aru rati taike mohima di ase. Tai laga tambu khuli kene taikhan uporte lagai dibo.
16 Ne tie vairs izsalks, ne tiem vairs slāps; nedz saule, nedz kāds karstums tos vairs nespiedīs;
Taikhan aru kitia bhi bhuka nathakibo, aru kitia bhi pyaas nalagibo, Aru suryo laga gorom taikhan uporte kitia bhi nalagibo.
17 Jo Tas Jērs, kas ir vidū priekš tā goda krēsla, tos ganīs un tos vadīs pie dzīviem ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.
Etu Mer kun singhason laga majote bohi ase taikhan ke cholai kene loijabo Aru taikhan ke jinda pani usorte thaki bole dibo, Aru Isor he taikhan laga sob suku pani mussai dibo.”
