Jaņa Atklāsmes Grāmata 7

1 Un pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam uz tiem četriem zemes stūriem, kas tos četrus zemes vējus turēja, lai vējš nepūstu ne pa zemi, ne pa jūru, ne pa kādu koku.

Amalalu, na da a: igele dunu biyaduyale gala, osobo bagade hegomai biyaduyale gala amoga lelebe ba: i. Ilia da fo biyaduyale gala, amo da osobo bagade, hano wayabo amola ifa huluane, amoga mae misa: ne, gagulaligi.

2 Un es redzēju citu eņģeli uzkāpjam no rīta puses, tam bija tā dzīvā Dieva zieģelis, un tas sauca ar stipru balsi uz tiem četriem eņģeļiem, kam vara bija dota, samaitāt zemi un jūru,

Amalalu, na da a: igele dunu amo da Gode Esalalalebe Ea dawa: digima: ne gobele ilegesu lai, gusu amoga manebe ba: i. E da a: igele dunu biyaduyale gala, ilima Gode da soge amola hano wadela: musa: gasa i dagoi, ilima amane wele sia: i,

3 Sacīdams: nesamaitājiet ne zemi, ne jūru, ne kokus, tiekams mēs apzieģelēsim sava Dieva kalpus pie viņu pierēm.

“Dilia! Osobo, hano amola ifa, amo wadela: musa: oualigima! Ninia da Gode fi dunu amo ilia odagiga dawa: digima: ne ilegesu dedei dagoiba: le fawane, amo liligi wadela: ma!”

4 Un es dzirdēju, cik to apzieģelēto: simts četrdesmit un četri tūkstoši bija apzieģelēti no visām Israēla bērnu ciltīm.

Amalalu na da Gode Ea fi dunu amo ilia odagiga Gode Ea dawa: digima: ne ilegesu dedei ba: i, amo ilia idi nabi. Amo idi da 144,000. Ilia da Isala: ili fi fagoyale gala, amo huluane amoga mogili ilegei dagoi.

5 No Jūda cilts: divpadsmit tūkstoši apzieģelēti. No Rūbena cilts: divpadsmit tūkstoši. No Gada cilts: divpadsmit tūkstoši.

Isala: ili fi afae afae da ilegei dunu 12,000 agoane ba: i, amo Yuda, Liubene, Ga: ide, A:sie, Na: fadalai, Ma: na: se, Simiane, Lifai, Isaga, Sebiulane, Yousefe amola Bediamini.

6 No Ašera cilts: divpadsmit tūkstoši. No Naftalus cilts: divpadsmit tūkstoši. No Manasus cilts: divpadsmit tūkstoši.

7 No Sīmeana cilts: divpadsmit tūkstoši. No Levja cilts: divpadsmit tūkstoši. No Īsašara cilts: divpadsmit tūkstoši.

8 No Zebulona cilts: divpadsmit tūkstoši. No Jāzepa cilts: divpadsmit tūkstoši. No Benjamina cilts: divpadsmit tūkstoši apzieģelēti.

9 Pēc tam es redzēju, un raugi, liels pulks, ko neviens nevarēja izskaitīt, no visādām tautām un ciltīm un ļaudīm un valodām stāvēja priekš tā goda krēsla un priekš Tā Jēra, apģērbti baltām garām drēbēm un palmu zari viņu rokās,

Amalalu, na da ba: loba, dunu osea: idafa, amo idimu da hamedeidafa gilisibi ba: i. Ilia da osobo bagade fifi asi gala huluanedafa sia: hisu amola ouligisu hisu, amoga misi. Ilia da ahea: ya: i abula salawane, gumudi lubi gaguli, Fisu amola Sibi Mano amo midadi lelebe ba: i.

10 Un sauca ar stipru balsi un sacīja: pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram.

Ilia da ha: giwane wele sia: i, amane, “Gaga: su hou da ninia Gode amo da Fisu amoga fisa amola Sibi Mano amoga maha!”

11 Un visi eņģeļi stāvēja visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem vecajiem un tiem četriem dzīviem un metās priekš tā goda krēsla zemē uz savu vaigu un pielūdza Dievu,

A: igele dunu, asigilai dunu amola esalebe liligi biyaduyale gala, da Fisu sisiga: le lelebe ba: i. Amalalu, ilia odagi osoboga doaga: musa: , ilia Fisu midadi diasa: ili, Godema amane nodone sia: ne gadoi,

12 Sacīdami: Āmen! Teikšana un gods un gudrība un pateicība un slava un vara un spēks pieder mūsu Dievam mūžīgi mūžam! Āmen. (aiōn g165)

“Ama! Ninia Gode da hadigi, bagade dawa: su, asigidafa amola gasa bagade. Amaiba: le Ema eso huluane mae yolesili nodonanumu da defea. Ama!” (aiōn g165)

13 Un viens no tiem vecajiem atbildēja, uz mani sacīdams: šie, kas apģērbti baltām garām drēbēm, kas tie tādi, un no kurienes tie nākuši?

Asigilai dunu afadafa da nama amane adole ba: i, “Amo dunu ilia da ahea: ya: i abula amoga salawane lela, amo da nowala: ? Ilia da habidili misibala: ?”

14 Un es uz viņu sacīju: Kungs, tu to zini! Un viņš uz mani sacīja: šie ir tie, kas ir nākuši no tām lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši iekš Tā Jēra asinīm;

Na bu adole i, “Ada! Na da hame dawa: ! Be di dawa: !” E nama amane sia: i, “Amo dunu ilia da se nabasu bagadedafa amo baligili misi. Ilia abula ilia Sibi Mano amo ea maga: mega dodofei dagoiba: le, bu ahea: ya: i hamoi.

15 Tādēļ tie ir Dieva goda krēsla priekšā un Viņam kalpo dienām un naktīm Viņa namā, un kas sēž uz tā goda krēsla, Tas tos apēnos.

Amaiba: le, ilia Gode Ea Fisu amo midadi Ea Debolo Diasu ganodini Ema hawa: hamosa lela. Gode da Fisu da: iya fibi amola E da ili noga: le ouligisa.

16 Ne tie vairs izsalks, ne tiem vairs slāps; nedz saule, nedz kāds karstums tos vairs nespiedīs;

Ilia da ha: su o hano hanasu bu hame ba: mu. Eso amola gia: i bagade liligi da ili bu hame gia: mu.

17 Jo Tas Jērs, kas ir vidū priekš tā goda krēsla, tos ganīs un tos vadīs pie dzīviem ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.

Bai Sibi Mano amo da Fisu dogoa lela, amo da ilia sibi Ouligisu esalumuba: le, E da ili eso huluane mae bogole Fifi Ahoanusu hano dima: ne, hano nasu amoma oule masunu. Amola, Gode da dibi si hano huluane ilia siga doga: mu.”