Jaņa Atklāsmes Grāmata 6
1 Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no tiem zieģeļiem atdarīja, un dzirdēju vienu no tiem četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko!
NANA aku la au, a akaa ae la ke Keikihipa i ka mua o na wepa ehiku, a lohe iho la au i kekahi o na mea ola eha, e olelo ana, e like me ka halulu hekili, E hele mai e ike.
2 Un es redzēju, un raugi, tur bija balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija stops; un tam kronis tapa dots, un viņš izgāja uzvarēdams, un lai uzvarētu.
A nana aku la au, aia hoi, he lio keokeo; a o ka mea e noho ana maluna iho ona, he kakaka kana, a ua haawiia mai nona kekahi papale alii; a hele lanakila ia, a e lauakila ana.
3 Un kad Viņš to otru zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to otru dzīvo sakām: nāc un lūko!
A wehe ae la ia i ka lua o ka wepa, a lohe aku la au i ka lua o ka mea ola, i ka i ana mai, E hele mai e ike.
4 Un tur izgāja otrs, sarkans zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, tapa dots, mieru atņemt no zemes, un ka tie cits citu nokautu savā starpā, un tam tapa dots liels zobens.
A hele aku la kekahi lio hou, he ulaula; a o ka mea e noho ana maluna ona, ua haawiia nana e lawe aku i ke kuikahi like, mai ka honua aku, i pepehi lakou i kekahi i kekahi: a ua haawiia nana he pahikaua nui.
5 Un kad Viņš to trešo zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to trešo dzīvo sakām: nāc un lūko! Un es redzēju, un raugi, melns zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, bija svari rokā.
A i ka wa ana i wehe ai i ke kolu o ka wepa, lohe aku la au i ke kolu o ka mea ola, i ka i ana mai, E hele mai e ike. Nana aku la au, aia hoi, he lio eleele; a o ka mea e noho ana maluna iho ona, aia no i kona lima ka mea kaupaona.
6 Un es dzirdēju balsi to četru dzīvo vidū sakām: viens mērs kviešu par sudraba gabalu un trīs mēri miežu par sudraba gabalu un eļļu un vīnu nesamaitā.
A lohe aku la au i ka leo mawaena mai o ka mea ola eha, i ka i ana mai, Akahi kiaha palaoa, akahi denari, a ekolu kiaha bale, akahi denari; a mai hana ino oe i ka aila a me ka waina.
7 Un kad Viņš to ceturto zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju tā ceturtā dzīvā balsi sakām: nāc un lūko!
A wehe ae la ia i ka ha o ka wepa, lohe aku la au i ka ha o na mea ola, i ka i ana mai, E hele mai e ike.
8 Un es redzēju un raugi, pelēks zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija vārds: nāve; un elle tai gāja pakaļ; un tiem vara tapa dota, ceturto pasaules tiesu nokaut ar zobenu un ar badu un ar mēri un caur zemes zvēriem. (Hadēs g86)
A nana aku la an, aia hoi, he lio lenalena; a o ka mea e noho ana maluna iho ona, o Make kona inoa, a hahai aku la o ka po mahope ona. A ua haawiia mai ia ia ka mana maluna o kekahi hapa o ka honua, e luku aku me ka pahikaua, a me ka wi, a me ka make, a me na ilio hihiu o ka honua. (Hadēs g86)
9 Un kad Tas to piekto zieģeli atdarīja, tad es redzēju apakš tā kvēpināmā altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda dēļ un tās liecības dēļ, kas tiem bija.
A i kona wehe ana i ka lima o ka wepa, ike aku la au malalo iho o ke kuahu i na uhane o ka poe i pepehiia no ka olelo a ke Akua, a no ka mea a lakou i hoike aku ai.
10 Un tie sauca ar stipru balsi sacīdami: cik ilgi, ak svētais un patiesīgais Valdītājs, Tu nesodi un neatriebi mūsu asinis pie tiem, kas virs zemes dzīvo?
Hea mai la lakou me ka leo nui, i mai la, E ka Haku hoano, a me ka oiaio, pehea la ka loihi? aole anei oe e hookolokolo, a e hoopai hoi i ko makou koko, maluna o ka poe e noho la ma ka honua?
11 Un garas baltas drēbes ikvienam tapa dotas, un tiem tapa sacīts, lai tie vēl mazu laiku dus, tiekams viņu darba biedru un viņu brāļu skaits būs pilns, kas taps nokauti, tā kā viņi.
Ua haawiia'ku ka aahu keokeo na kela mea keia mea o lakou, ua oleloia aku la hoi lakou, e kakali iki lakou, a hiki i ka manawa e pau ai ko lakou poe hoalawehana a me ko lakou poe hoahanau, ka poe e pepehiia ana e like me lakou.
12 Un es redzēju, kad Viņš to sesto zieģeli atdarīja, tad cēlās liela zemes trīcēšana, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis.
A i kona akaa ana i ke ono o na wepa, ike aku la au, a nui loa iho la ke olai; a lilo iho la ka la i mea eleele e like me ka lole lauoho, a lilo ka mahina a pau e like me ke koko:
13 Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja.
A haule mai la na hoku o ka lani a i ka honua, e like me ka laau fiku i lulu i kona hua opiopio i kona wa i hooluliluliia e ka makani nui;
14 Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām,
A hookaawaleia'ku la na lani e like me ka pepa i owiliia; a ua hooneeneeia na mauna, a me na moku a pau, mai ko lakou wahi aku.
15 Un tie ķēniņi virs zemes un tie lielie kungi un tie bagātie un tie virsnieki un tie varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos,
A o na'iii o ka honua, a me na mea kiekie, a me na lunatausani, a me ka poe waiwai, a me ka poe ikaika, o na kauwa a pau, a me na haku a pau, pee lakou iloko o na ana a me na pohaku o na kuahiwi;
16 Un sacīja uz tiem kalniem un tām klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēž uz tā goda krēsla, un no Tā Jēra dusmības.
A hea aku la lakou i na kuahiwi a me na pohaku, E haule mai oukou maluna iho o makou, a e uhi mai ia makou, mai ka maka o ka Mea e noho la ma ka nohoalii, a me ka inaina o ke Keikihipa.
17 Jo Viņa dusmības lielā diena ir atnākusi, - un kas var pastāvēt?
No ka mea, ua hiki mai ka la nui o kona inaina; owai hoi ka mea hiki ke ku iluna?
