Jaņa Atklāsmes Grāmata 6
1 Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no tiem zieģeļiem atdarīja, un dzirdēju vienu no tiem četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko!
Hessafe guyeka he dorisay laapun matamistape koyro matameza doyishin ta beyadis. He oyddu do7atape issay dada gugumtha mala qaalara “Ha ya!” gishin siyadis.
2 Un es redzēju, un raugi, tur bija balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija stops; un tam kronis tapa dots, un viņš izgāja uzvarēdams, un lai uzvarētu.
Qasseka bootha para beyadis. He parazoza bolla ba kushen wondafe oykidadey dess. He izas qass aklileyka imettides. Izika xoonizade gididi xoonope gede xoonos baanas kezides.
3 Un kad Viņš to otru zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to otru dzīvo sakām: nāc un lūko!
He dorisay nam7antho matamaza doyda mala nam7antho do7azi “Ha ya!” gishin ta siyadis.
4 Un tur izgāja otrs, sarkans zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, tapa dots, mieru atņemt no zemes, un ka tie cits citu nokautu savā starpā, un tam tapa dots liels zobens.
Qasseka hara xeeq zo7o paray kazides. He parazoza toggidadey biitta bollafe sarotethi dhayssana malane asay ba. e garisan issay issa wursana mala oothisanas izas Godatethine wogga gita mashshay imettides.
5 Un kad Viņš to trešo zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to trešo dzīvo sakām: nāc un lūko! Un es redzēju, un raugi, melns zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, bija svari rokā.
Dorisazi hedzdzantho matameza doyin hedzdzantho do7azi “Ne haya!” gishin siyadis. Qasse para beyadis. Parazoza bolla uttidadezi ba kushen maka miishi oykides.
6 Un es dzirdēju balsi to četru dzīvo vidū sakām: viens mērs kviešu par sudraba gabalu un trīs mēri miežu par sudraba gabalu un eļļu un vīnu nesamaitā.
Oyddu do7ata giddofe yida milatiza qaala siyadis; he giirethayka “kilos bagga gidizan gisttey issas issi gallasa damusakko. Qasse issi kilone bagga gidiza bangay issi gallasa damusa gido. zaytene woyne mith qohopa” gishin ta siyadis.
7 Un kad Viņš to ceturto zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju tā ceturtā dzīvā balsi sakām: nāc un lūko!
He dorisay oydantho matameza doyin oydantho do7aza qaalay “Ne ha ya!” gishin siyadis.
8 Un es redzēju un raugi, pelēks zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija vārds: nāve; un elle tai gāja pakaļ; un tiem vara tapa dota, ceturto pasaules tiesu nokaut ar zobenu un ar badu un ar mēri un caur zemes zvēriem. (Hadēs g86)
Qasseka Cololo parazo beyadis. Parazoza togidayssa sunthi hayqo geetetes. Iza qass dufoy kaalles. Hayqoyne dufoy biittafe sayso olan, gafun, bochanine bazzo do7an wodhana mala godatethi isttas imettides. (Hadēs g86)
9 Un kad Tas to piekto zieģeli atdarīja, tad es redzēju apakš tā kvēpināmā altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda dēļ un tās liecības dēļ, kas tiem bija.
Ichachantho matameza izi doyin xoossa qaala gishshine ba markattida markatetha gishshi hayqidayta shempota yarsho yarshizasoza garisan beyadis.
10 Un tie sauca ar stipru balsi sacīdami: cik ilgi, ak svētais un patiesīgais Valdītājs, Tu nesodi un neatriebi mūsu asinis pie tiem, kas virs zemes dzīvo?
Istti qass qaala dhoqu histid “Geeshine tumancha Goda Xooss, Neni biitta bolla diza asa bolla piridonttane nu suutha gishshi ne halo kesonttay ayde gakanasee?” giidi woossida.
11 Un garas baltas drēbes ikvienam tapa dotas, un tiem tapa sacīts, lai tie vēl mazu laiku dus, tiekams viņu darba biedru un viņu brāļu skaits būs pilns, kas taps nokauti, tā kā viņi.
Isttas issas issas bootha mayoy imettides. Isttaka mala buro hayqana. Istta mala oothancha gidida istta lagettine istta ishata qooday kumana gakanas istti guutha wodes shempid takkana mala isttas yootettides.
12 Un es redzēju, kad Viņš to sesto zieģeli atdarīja, tad cēlās liela zemes trīcēšana, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis.
Hessafe guye he dorisay usupuntho matameza doyin tani gede izako xeelladis. Heko biittay wolqama qaath qaxxides. Aawa arishey asi kayos mayiza karetha mayo mala karexides. Aginayka kumethara suutha mala zo7adus.
13 Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja.
Wolqqa assura carkoy carkidi miththa ayfe qoqofiza mala salope xoolintey qoqofettides.
14 Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām,
Saloyka waraqata mala xaaxettidi kichides. Zumatine abba giddon diza gadeti wurikka ba dizasope dhay gidida.
15 Un tie ķēniņi virs zemes un tie lielie kungi un tie bagātie un tie virsnieki un tie varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos,
Biitta bolla diza kawoti, biitta haarizayti, ola halaqati, dureti, wolqamati, ashikaratine Godati wurikka gongolo giddonine zumata garisan zaalata garisan qotettida.
16 Un sacīja uz tiem kalniem un tām klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēž uz tā goda krēsla, un no Tā Jēra dusmības.
Zumatane zaalataka “Nuna kammite! alga bolla uttidayssa sinthafe, he dorisaza hanqofe nuna qottite.
17 Jo Viņa dusmības lielā diena ir atnākusi, - un kas var pastāvēt?
wolqama hanqo gallasay gakkides. Iza oone danda7anayii?” gida.
