Jaņa Atklāsmes Grāmata 6
1 Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no tiem zieģeļiem atdarīja, un dzirdēju vienu no tiem četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko!
ⲁ̅ⲘⲈⲚⲀⲚⲤⲀ ⲚⲀⲒ ⲀⲒⲚⲀⲨ ϨⲞⲦⲈ ⲈⲦⲀϤⲞⲨⲰⲚ ⲚϪⲈⲠⲒϨⲒⲎⲂ ⲚⲞⲨⲒ ⲚⲚⲒⲦⲈⲂⲤ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲞⲨⲀⲒ ⲘⲠⲒⲆ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲦⲤⲘⲎ ⲚⲞⲨϦⲀⲢⲀⲂⲀⲒ ϪⲈ ⲀⲘⲞⲨ.
2 Un es redzēju, un raugi, tur bija balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija stops; un tam kronis tapa dots, un viņš izgāja uzvarēdams, un lai uzvarētu.
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲒⲤ ⲞⲨϨⲐⲞ ⲈϤⲞⲨⲰⲂϢ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲰϤ ⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲪⲒϮ ⲚⲦⲞⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϮ ⲚⲀϤ ⲚⲞⲨⲬⲖⲞⲘ ⲀϤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲈϤϬⲢⲎⲞⲨⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϬⲢⲞ.
3 Un kad Viņš to otru zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to otru dzīvo sakām: nāc un lūko!
ⲅ̅ⲈⲦⲀϤⲞⲨⲰⲚ ⲆⲈ ⲚϮⲦⲈⲂⲤ ⲘⲘⲀϨⲤⲚⲞⲨϮ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲒⲌⲰⲞⲚ ⲘⲘⲀϨⲂ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲘⲞⲨ.
4 Un tur izgāja otrs, sarkans zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, tapa dots, mieru atņemt no zemes, un ka tie cits citu nokautu savā starpā, un tam tapa dots liels zobens.
ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ⲀϤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϪⲈⲞⲨϨⲐⲞ ⲚⲀⲞⲨⲀⲚ ⲚⲬⲢⲰⲘ ⲦⲎⲢϤ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲰϤ ⲀⲨϮ ⲚⲀϤ ⲈⲰⲖⲒ ⲚϮϨⲒⲢⲎⲚⲎ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲔⲀϨⲒ ⲦⲎⲢϤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲤⲈϦⲞⲖϦⲈⲖ ⲚⲚⲞⲨⲈⲢⲎ ⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϮ ⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲎϤⲒ ⲚⲀϤ.
5 Un kad Viņš to trešo zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to trešo dzīvo sakām: nāc un lūko! Un es redzēju, un raugi, melns zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, bija svari rokā.
ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲞⲨⲰⲚ ⲚϮⲦⲈⲂⲤ ⲘⲘⲀϨⲄϮ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲒⲘⲀϨⲄ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲘⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲒⲤ ⲞⲨϨⲐⲞ ⲚⲬⲀⲘⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲰϤ ⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲘⲀϢⲒ ϦⲈⲚⲦⲈϤϪⲒϪ.
6 Un es dzirdēju balsi to četru dzīvo vidū sakām: viens mērs kviešu par sudraba gabalu un trīs mēri miežu par sudraba gabalu un eļļu un vīnu nesamaitā.
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲞⲨⲤⲘⲎ ⲈⲤⲚⲀϢⲦ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲘⲠⲒⲆ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲦⲤⲘⲎ ⲚⲞⲨⲀϦⲰⲘ ⲈⲤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨϪⲀⲠⲒϪⲒ ⲚⲤⲞⲨⲞ ϦⲀ ⲞⲨⲤⲀⲐⲈⲢⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲄϮ ⲚϪⲀⲠⲒϪⲒ ⲚⲒⲰⲦ ϦⲀ ⲞⲨⲤⲀⲐⲈⲢⲒ ⲠⲒⲚⲈϨ ⲆⲈ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲎⲢⲠ ⲘⲠⲈⲢⲈⲢⲀⲆⲒⲔⲒⲚ ⲘⲘⲰⲞⲨ.
7 Un kad Viņš to ceturto zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju tā ceturtā dzīvā balsi sakām: nāc un lūko!
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲞⲨⲰⲚ ⲚϮⲦⲈⲂⲤ ⲘⲘⲀϨⲆ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲒⲘⲀϨⲆ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲘⲞⲨ.
8 Un es redzēju un raugi, pelēks zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija vārds: nāve; un elle tai gāja pakaļ; un tiem vara tapa dota, ceturto pasaules tiesu nokaut ar zobenu un ar badu un ar mēri un caur zemes zvēriem. (Hadēs g86)
ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲒⲤ ⲞⲨϨⲐⲞ ⲈϤⲞⲨⲈⲦⲞⲨⲰⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲰϤ ⲠⲈϤⲢⲀⲚ ⲠⲈ ⲪⲘⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲘⲈⲚϮ ⲦⲎⲢϤ ⲈϤⲤⲰⲔ ⲚⲤⲰϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϮⲈⲢϢⲒϢⲒ ⲚⲀϤ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲢⲈⲆ ⲚⲦⲈⲠⲔⲀϨⲒ ⲈϦⲞⲐⲂⲞⲨ ϦⲈⲚⲦⲤⲎϤⲒ ⲚⲈⲘ ⲠⲒϨⲔⲞ ⲚⲈⲘ ⲠⲒϨⲞϪϨⲈϪ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲐⲎⲢⲒⲞⲚ ⲚⲦⲈⲠⲔⲀϨⲒ. (Hadēs g86)
9 Un kad Tas to piekto zieģeli atdarīja, tad es redzēju apakš tā kvēpināmā altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda dēļ un tās liecības dēļ, kas tiem bija.
ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲞⲨⲰⲚ ⲚϮⲦⲈⲂⲤ ⲘⲘⲀϨⲈ ⲀⲒⲚⲀⲨ ⲤⲀⲠⲈⲤⲎⲦ ⲘⲠⲒⲘⲀ ⲚⲈⲢϢⲰⲞⲨϢⲒ ⲈⲚⲒⲮⲨⲬⲎ ⲚⲦⲈⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲈⲦⲀⲨϦⲈⲖϦⲰⲖⲞⲨ ⲈⲐⲂⲈ ⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲈⲘ ϮⲘⲈⲦⲘⲈⲐⲢⲈ ⲈⲚⲀⲤⲚⲦⲞⲦⲞⲨ.
10 Un tie sauca ar stipru balsi sacīdami: cik ilgi, ak svētais un patiesīgais Valdītājs, Tu nesodi un neatriebi mūsu asinis pie tiem, kas virs zemes dzīvo?
ⲓ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲘⲎ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ϢⲀ ⲐⲚⲀⲨ ϪⲈ ⲠⲈⲚⲚⲎⲂ ⲪⲎ ⲈⲐⲞⲨⲀⲂ ⲠⲒⲐⲘⲎⲒ ⲔϮϨⲀⲠ ⲀⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈⲔϬⲒ ⲘⲠⲈⲘⲠϢⲒϢ ⲘⲠⲈⲚⲤⲚⲞϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲎ ⲈⲦϢⲞⲠ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲔⲀϨⲒ.
11 Un garas baltas drēbes ikvienam tapa dotas, un tiem tapa sacīts, lai tie vēl mazu laiku dus, tiekams viņu darba biedru un viņu brāļu skaits būs pilns, kas taps nokauti, tā kā viņi.
ⲓ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϮ ⲘⲠⲒⲞⲨⲀⲒ ⲠⲒⲞⲨⲀⲒ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲚⲞⲨⲤⲦⲞⲖⲎ ⲚⲞⲨⲰⲂϢ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϪⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲞⲨⲘⲦⲞⲚ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲚⲔⲈⲔⲞⲨϪⲒ ⲚⲤⲎⲞⲨ ϢⲀⲦⲞⲨϪⲰⲔ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϪⲈⲚⲞⲨϢⲪⲎⲢ ⲚⲈⲂⲒⲀⲒⲔ ⲚⲈⲘ ⲚⲞⲨⲤⲚⲎⲞⲨ ⲚⲎ ⲈⲦⲞⲨⲚⲀϦⲞⲐⲂⲞⲨ ϨⲰⲞⲨ ⲘⲠⲞⲨⲢⲎϮ.
12 Un es redzēju, kad Viņš to sesto zieģeli atdarīja, tad cēlās liela zemes trīcēšana, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis.
ⲓ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ϨⲞⲦⲈ ⲈⲦⲀϤⲞⲨⲰⲚ ⲚϮⲘⲀϨ ⲚⲦⲈⲂⲤ ⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲘⲘⲞⲚⲘⲈⲚ ⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲢⲎ ⲀϤⲬⲘⲞⲘ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨⲤⲰⲔ ⲘϤⲰⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒⲒⲞϨ ⲦⲎⲢϤ ⲀϤⲈⲢⲤⲚⲞϤ
13 Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja.
ⲓ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒⲤⲒⲞⲨ ⲀⲨϤⲞⲢϤⲈⲢ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨⲂⲰ ⲚⲔⲈⲚⲦⲈ ⲀⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲐⲎⲞⲨ ϤⲞⲢϤⲈⲢ ⲚⲚⲈⲤⲂⲎϢ
14 Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām,
ⲓ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲦⲪⲈ ⲈⲨⲔⲰⲖ ⲘⲘⲞⲤ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨϪⲰⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲦⲰⲞⲨ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲈⲘ ⲚⲎⲤⲞⲤ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲀⲨⲔⲒⲘ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲞⲨⲘⲀ.
15 Un tie ķēniņi virs zemes un tie lielie kungi un tie bagātie un tie virsnieki un tie varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos,
ⲓ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒⲞⲨⲢⲰⲞⲨ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲚⲦⲈⲠⲔⲀϨⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲬⲒⲖⲒⲀⲢⲬⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲢⲀⲘⲀⲞⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲒϪⲰⲢⲒ ⲚⲈⲘ ⲂⲰⲔ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲢⲈⲘϨⲈⲨ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲀⲨⲬⲞⲠⲞⲨ ϦⲈⲚⲚⲒⲂⲎⲂ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲬⲞⲖ ⲚⲦⲈⲚⲒⲠⲈⲦⲢⲀ
16 Un sacīja uz tiem kalniem un tām klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēž uz tā goda krēsla, un no Tā Jēra dusmības.
ⲓ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲚⲒⲠⲈⲦⲢⲀ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲦⲰⲞⲨ ϪⲈ ϨⲈⲒ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲬⲞⲠⲦⲈⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ⲠϨⲞ ⲘⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲒⲐⲢⲞⲚⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲀⲦϨⲎ ⲘⲠⲒϪⲰⲚⲦ ⲚⲦⲈⲠⲒϨⲒⲎⲂ
17 Jo Viņa dusmības lielā diena ir atnākusi, - un kas var pastāvēt?
ⲓ̅ⲍ̅ϪⲈ ⲀϤⲒ ⲚϪⲈⲠⲒⲚⲒϢϮ ⲚⲈϨⲞⲞⲨ ⲚⲦⲈⲠⲈϤϪⲰⲚⲦ ⲚⲒⲘ ⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦϤ ⲘⲠⲈϤⲘⲐⲞ.
