Jaņa Atklāsmes Grāmata 5
1 Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zieģeļiem aizzieģelētu.
Nga liye sie book limlim ke lac po layot sin el su muta fin tron; afla ke sim lik ac loac, ac siliyuki ke sil itkosr.
2 Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs to grāmatu attaisīt un viņas zieģeļus atdarīt?
Ac nga liye sie lipufan kulana su fahk ke pusra lulap, “Su fal in kunausla sil inge ac ikasla book limlim se inge?”
3 Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes to grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā.
A wangin sie inkusrao, ku fin faclu, ku ye faclu, su ku in ikasla book limlim sac ac liye ma oan loac.
4 Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā.
Ac nga tung ma lulap, mweyen wangin sie koneyukyak su fal in ikasla book limlim sac, ku liye ma oan loac.
5 Un viens no tiem vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, tas lauva no Jūda cilts, tā Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt to grāmatu un atdarīt viņas septiņus zieģeļus.
Na sie sin mwet elder uh fahk nu sik, “Nimet tung. Liye, Lion soko ke sruf lal Judah, su ma ke fwilin tulik natul David, el kutangla, ac el ku in kunausla sil itkosr kac ac ikasla book sac.”
6 Un es redzēju, un raugi, tā goda krēsla un to četru dzīvo vidū un to vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir tie septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
Na nga liye soko Lamb tu infulwen tron, ac ma moul akosr ac mwet elder elos raunella. Lamb soko ah oana elan anwuki. Oasr koac itkosr ac atronmuta itkosr kacl, su pa ngun itkosr lun God ma supweyukelik nu fin faclu nufon.
7 Un Tas nāca un ņēma to grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla.
Lamb soko ah som ac eisla book limlim sac liki lac po layot sin el su muta fin tron.
8 Un kad Tas to grāmatu bija ņēmis, tad tie četri dzīvie un tie divdesmit četri vecaji metās zemē priekš Tā Jēra, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir to svēto lūgšanas.
Ke el oru ouinge, ma moul akosr ac mwet elder longoul akosr elos epasr ye mutun Lamb soko ah. Kais sie selos oasr sie harp yorol, ac ahlu gold sessesla ke mwe keng, su pa pre lun mwet lun God.
9 Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt to grāmatu un atdarīt viņas zieģeļus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām,
Elos yuk soko on sasu ac fahk: “Fallana nu sum in eis book limlim se inge Ac kunausla sil kac. Tuh kom anwuki, ac ke srahm kom sang molin sukosok nu sin God Ke mwet lun sruf nukewa ac kain in kas nukewa, mutanfahl nukewa, ac kain in tuhnin mwet nukewa.
10 Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes.
Kom oru tuh elos in sie tokosrai in mwet tol, in kulansupu God lasr, Ac elos fah leumi faclu.”
11 Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši.
Ac nga sifilpa ngetak ac nga lohng pusren lipufan puspis — tausin ac million selos! Elos tu raunela tron ac ma moul akosr ac mwet elder uh,
12 Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību.
ac elos on ke pusra lulap ac fahk: “Fallana tuh Lamb soko ma anwuki tari Elan eis wal ac kasrup, lalmwetmet, ac ku, Sunak, ac wolana, ac kaksak!”
13 Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam! (aiōn g165)
Ac nga lohng ke ma orekla nukewa inkusrao, ac fin faclu, ye faclu, ac in meoa — aok ma moul nukewa inkusrao lucng oayapa fin faclu ten — elos on ac fahk, “Kaksak, ac sunak, ac wolana, ac ku Ma pahtpat ac ma pahtpat, Nu sel su muta fin tron ac nu sin Lamb!” (aiōn g165)
14 Un tie četri dzīvie sacīja: Āmen! Un tie divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam.
Ac ma moul akosr elos topuk ac fahk, “Amen!” Ac mwet elder elos faksufi ac alu.
