Jaņa Atklāsmes Grāmata 5
1 Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zieģeļiem aizzieģelētu.
ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ⲤⲀⲞⲨⲒⲚⲀⲘ ⲘⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲒⲐⲢⲞⲚⲞⲤ ⲈⲞⲨϪⲰⲘ ⲈϤⲤϦⲎⲞⲨⲦ ⲤⲀϦⲞⲨⲚ ⲚⲈⲘ ⲤⲀⲂⲞⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲈϤⲦⲞⲂ ⲚⲌ ⲚⲦⲈⲂⲤ.
2 Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs to grāmatu attaisīt un viņas zieģeļus atdarīt?
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ⲈⲞⲨⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲈϤϪⲞⲢ ⲈϤϨⲒⲰⲒϢ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲘⲎ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲈⲦⲈⲘⲠϢⲀ ⲈⲞⲨⲰⲚ ⲘⲠⲀⲒϪⲰⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈϤⲞⲨⲰⲚ ⲚⲚⲈϤⲦⲈⲂⲤ.
3 Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes to grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā.
ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈ ϨⲖⲒ ϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲞⲨⲆⲈ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲔⲀϨⲒ ⲞⲨⲆⲈ ⲤⲀⲠⲈⲤⲎⲦ ⲘⲠⲔⲀϨⲒ ⲈⲀⲞⲨⲰⲚ ⲘⲠⲒϪⲰⲘ ⲞⲨⲆⲈ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ.
4 Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā.
ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲢⲒⲘⲒ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲠⲈ ϪⲈ ⲘⲠⲈ ϨⲖⲒ ⲈⲘⲠϢⲀ ⲈⲞⲨⲰⲚ ⲘⲠⲒϪⲰⲘ ⲞⲨⲆⲈ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ.
5 Un viens no tiem vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, tas lauva no Jūda cilts, tā Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt to grāmatu un atdarīt viņas septiņus zieģeļus.
ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲞⲨⲀⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ ⲀϤⲒ ϨⲀⲢⲞⲒ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲎⲒ ϪⲈ ⲘⲠⲈⲢⲢⲒⲘⲒ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲀϤϬⲢⲞ ⲚϪⲈⲠⲒⲘⲞⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲨⲖⲎ ⲚⲒⲞⲨⲆⲀ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲐⲚⲞⲨⲚⲒ ⲚⲆⲀⲨⲒⲆ ⲈⲀⲞⲨⲰⲚ ⲘⲠⲒϪⲰⲘ ⲚⲈⲘ ⲚⲈϤⲦⲈⲂⲤ.
6 Un es redzēju, un raugi, tā goda krēsla un to četru dzīvo vidū un to vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir tie septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲘⲠⲒⲐⲢⲞⲚⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲆ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲚⲈⲘ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲚⲚⲒⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ ⲈⲞⲨϨⲒⲎⲂ ⲈϤⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦϤ ⲈϤϦⲈⲖϦⲰⲖ ⲈⲞⲨⲞⲚ ⲌⲚⲦⲀⲠ ⲈⲢⲞϤ ⲈⲨⲬⲎ ϨⲒϪⲰϤ ⲚⲈⲘ ⲌⲘⲂⲀⲖ ⲈⲦⲈ ⲠⲒⲌ ⲘⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲈⲚⲎ ⲈⲦⲀⲨⲦⲀⲞⲨⲰⲞⲨ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲦⲎⲢϤ.
7 Un Tas nāca un ņēma to grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla.
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲀϤⲰⲖⲒ ⲘⲠⲒϪⲰⲘ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲐⲞⲨⲒⲚⲀⲘ ⲘⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲒⲐⲢⲞⲚⲞⲤ.
8 Un kad Tas to grāmatu bija ņēmis, tad tie četri dzīvie un tie divdesmit četri vecaji metās zemē priekš Tā Jēra, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir to svēto lūgšanas.
ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϬⲒ ⲘⲠⲒϪⲰⲘ ⲀⲠⲒⲆ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲔⲆ ⲘⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ ⲀⲨϨⲒⲦⲞⲨ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲘⲠⲈⲘⲐⲞ ⲘⲠⲒϨⲒⲎⲂ ⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲔⲨⲐⲀⲢⲀ ⲚⲦⲈⲚ ⲠⲒⲞⲨⲀⲒ ⲠⲒⲞⲨⲀⲒ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲪⲨⲀⲖⲎ ⲚⲚⲞⲨⲂ ⲈⲨⲘⲈϨ ⲚⲤⲐⲞⲒⲚⲞⲨϤⲒ ⲈⲦⲈ ⲚⲒⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬⲎ ⲚⲦⲈⲚⲒⲀⲄⲒⲞⲤ
9 Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt to grāmatu un atdarīt viņas zieģeļus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām,
ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϨⲰⲤ ϦⲈⲚⲞⲨϨⲰⲆⲎ ⲘⲂⲈⲢⲒ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲔⲈⲘⲠϢⲀ ⲈϬⲒ ⲘⲠⲒϪⲰⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲀⲞⲨⲰⲚ ⲚⲚⲈϤⲦⲈⲂⲤ ϪⲈ ⲀⲨϦⲈⲖϦⲰⲖⲔ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲔϢⲞⲠⲦⲈⲚ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ ⲚϨⲢⲎⲒ ϦⲈⲚⲠⲈⲔⲤⲚⲞϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲪⲨⲖⲎ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲈⲘ ⲖⲀⲤ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲈⲘ ϢⲖⲞⲖ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲈⲘ ⲖⲀⲞⲤ ⲚⲒⲂⲈⲚ
10 Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes.
ⲓ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲔⲐⲀⲘⲒⲰⲞⲨ ⲘⲠⲈⲚⲚⲞⲨϮ ⲚⲞⲨⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲞⲨⲎⲂ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲈⲈⲢⲞⲨⲢⲞ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲒⲔⲀϨⲒ.
11 Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši.
ⲓ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲚⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲦⲤⲘⲎ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲘⲠⲔⲰϮ ⲘⲠⲒⲐⲢⲞⲚⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲌⲰⲞⲚ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈⲦⲞⲨⲎⲠⲒ ⲚⲈϨⲀⲚⲐⲂⲀ ⲚϨⲀⲚⲐⲂⲀ ⲚⲈⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲀⲚϢⲞ ⲚϨⲀⲚⲀⲚϢⲞ
12 Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību.
ⲓ̅ⲃ̅ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚϦⲢⲰⲞⲨ ϪⲈ ϤⲈⲘⲠϢⲀ ⲚϪⲈⲠⲒϨⲒⲎⲂ ⲈⲦϦⲈⲖϦⲰⲖ ⲈϬⲒ ⲚϮϪⲞⲘ ⲚⲈⲘ ϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲈⲘ ϮⲤⲞⲪⲒⲀ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲦⲀⲒⲞ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲰⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲤⲘⲞⲨ.
13 Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam! (aiōn g165)
ⲓ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲤⲰⲚⲦ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲦϦⲈⲚ ⲦⲪⲈ ⲚⲈⲘ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲔⲀϨⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲦϢⲞⲠ ϦⲈⲚⲪⲒⲞⲘ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲈⲦⲈ ⲚϦⲢⲎⲒ ⲚϦⲎⲦⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲒⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲘⲪⲎ ⲈⲦϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲒⲐⲢⲞⲚⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲒⲤⲘⲞⲨ ⲪⲰⲔ ⲠⲈ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲰⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲦⲀⲒⲞ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲀⲘⲀϨⲒ ϢⲀ ⲈⲚⲈϨ ⲚⲦⲈⲚⲒⲈⲚⲈϨ. (aiōn g165)
14 Un tie četri dzīvie sacīja: Āmen! Un tie divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam.
ⲓ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒⲆ ⲚⲌⲰⲞⲚ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲘⲎⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ ⲀⲨϨⲒⲦⲞⲨ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲞⲨϨⲞ ⲀⲨⲞⲨⲰϢⲦ.
