Jaņa Atklāsmes Grāmata 5
1 Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zieģeļiem aizzieģelētu.
Acunüng bawingawhnak üng ngawki naw caktawm a khyet lama kpawm se ka hmuh. Ahnu ama ca ng’yu lü msingnak he khyüh am msing awm se ka hmuh.
2 Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs to grāmatu attaisīt un viņas zieģeļus atdarīt?
Acunüng khankhawngsä akkyan kcang naw angsang yea, “U naw msingnak he jah kphyan lü caktawm mhmawng khaia nghlawiki ni?” tia, ngpyang se ka hmuh.
3 Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes to grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā.
Cunsepi Khankhawa pi kyase, khawmdek khana pi kyase, mce k’uma pi kyase, caktawm mhmawng thei lü akhui üngka teng thei khai mat pi am awm.
4 Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā.
Acunüng caktawm mhmawng lü ak’uma teng thei nghlawiki u pi am a awma phäh aktäa ka kyapki.
5 Un viens no tiem vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, tas lauva no Jūda cilts, tā Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt to grāmatu un atdarīt viņas septiņus zieģeļus.
Acunüng ngvai he üngka mat naw ka veia, Ä kyapa; Tenga, Ngnängnak yahki Judah pakhui üngka Mukei, Davita mjü akyäp säih naw msingnak khyüh kphyan lü caktawm mhmawng khaia nghlawiki ni” a ti.
6 Un es redzēju, un raugi, tā goda krēsla un to četru dzīvo vidū un to vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir tie septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
Acunüng bawingawhnaka nglung üng Toca ngdüiki cun xüngksei kphyü la angvai he naw nglungna u se ka hmuh. Toca cun hnim pänga mäih lawki. Acun naw khyüh k'kina lü khyüh mik naki. Acun cun khawmdek avana khana tüih pänga Pamhnama ngmüimkhya he khyüha kyaki.
7 Un Tas nāca un ņēma to grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla.
Toca naw cit lü bawingawhnak üng ngawkia kut kpat lam üngka caktawm cun a lawh.
8 Un kad Tas to grāmatu bija ņēmis, tad tie četri dzīvie un tie divdesmit četri vecaji metās zemē priekš Tā Jēra, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir to svēto lūgšanas.
Acukba caktawm a lawh päng la xüngseikia xüngksei kphyü la angvai mkulei-kphyü he cun Toca ma ngbawki he. Cawng la ng'uinghnamki am bekia xüi kbe he jah kpawmei phäh phähki he. Acuna ng’uinghnam he cun Pamhnama khyang hea ktaiyünaka kyaki.
9 Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt to grāmatu un atdarīt viņas zieģeļus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām,
Acunüng ami ng’äi kthai ami mcuk cun: “Nang cun caktawm lo lü, msingnak he na jah kphyan khaia na nghlawiki ni. Ning hnim pänga kyase, ngsawn päng, ngthu kce kce pyenki hea khyang päng, khyangmjü päng la pakhui päng üngka khyang he cun ngkengnaka na thisen am Pamhnama phäha na jah kheihki;
10 Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes.
Nang naw Pamhnam khüih khai hea ktaiyü mjü hea na jah pyangki, acun he naw khawmdek uk khai he” tia kyaki.
11 Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši.
Acunüng ka han teng üng, bawingawhnak, xüngksei he la angvai hea peia ngdüikia khankhawngsä athawng atawnga am jah kheh khawh vaia dämki hea kthai ka ngjaki.
12 Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību.
Acun he naw angsang yea, “Hnim pänga Toca naw, johit, bawimangnak, themnak, kyanak, mküimtonak, hlüngtainak, leisawngnak yah nghlawiki ni” tia, ng’äiki he.
13 Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam! (aiōn g165)
Acunüng khankhaw la khawmdek khan, khawmdeka k'keh, mliktui k’uma awmki he la khawliva üng mhmünmceng he naküt avan naw, “Bawingawhnak üng ngawki la Toca veia; Dawkyanak, mküimtonak, hlüngtainak, la khyaihbahnak he, leisawngnak angläta awm se” ami ti pi ka ngjaki. (aiōn g165)
14 Un tie četri dzīvie sacīja: Āmen! Un tie divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam.
Acunüng xüngksei kphyü he naw, “Amen,” tia ami msang. Acunüng angvai he naw ngbawk u lü sawhkhahki he.
