Jaņa Atklāsmes Grāmata 4
1 Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un tā pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.
Hessafe guye, taani salo xeelliya wode dooyettida pengge be7as. Qassi ta kase si7ida moyze girssaa melay taakko, “Ha keya; hayssafe guye, hananaw de7iyabaa ta nena bessana” yaagis.
2 Un tūdaļ es biju garā, un redzi, tur goda krēsls bija celts debesīs, un tur Viens sēdēja uz tā goda krēsla.
He wode ta Ayyaanan haarettada de7ays. Hekko, saluwan araata bolla issoy uttidayssa be7as.
3 Un ģīmis Tam, kas tur sēdēja, bija līdzīgs jaspis un sardis akmenim; un visapkārt tam goda krēslam bija varavīksne, kas izskatījās tā kā smaragds.
He uttidayssa malay iyasphedenne sarddiyoona giya al77o shuchchaa mela. Iya araata yuushuwan al77o shuchchu daaniya zuullay de7ees.
4 Un visapkārt ap to goda krēslu bija divdesmit četri krēsli, un uz tiem krēsliem es redzēju divdesmit četrus vecajus sēžam, apģērbtus baltām drēbēm, un tiem bija zelta kroņi uz galvām.
He araata yuushuwan laatamanne oyddu araatati de7oosona; entta bolla bootha ma7o ma7idi, huu7en worqqa kallachchaa wothida laatamanne oyddu cimati uttidosona.
5 Un no tā goda krēsla iziet zibeņi, pērkoni un balsis; un tur bija septiņi degoši eļļas lukturi, kas tā goda krēsla priekšā deg; tie ir tie septiņi Dieva gari.
Araatappe wol77anthi, guunthinne deshoy keyees. Araata sinthan laappun poo7iya xomppeti de7oosona; entti laappun Xoossaa ayyaanata.
6 Un tā goda krēsla priekšā bija tā kā glāzes jūra, kristālam līdzīga, un tā goda krēsla vidū un visapkārt ap to goda krēslu četri dzīvi radījumi, pilni ar acīm priekšā un aizmugurē.
Araata sinthan birille daaniya phooliya burccuko abbay de7ees. Sintharanne guyera ayfey de7iya oyddu de7ora de7iya medhetethati araata yuushuwaninne araata giddon de7oosona.
7 Un tas pirmais no tiem dzīviem bija lauvam līdzīgs, un tas otrais vērsim līdzīgs, un tam trešam bija tā kā cilvēka vaigs, un tas ceturtais bija skrejošam ērglim līdzīgs.
Koyro medhetethaa medhoy gaammo daanees; nam77anthoy boori daanees; heedzanthoy ase daanees; qassi oyddanthoy piradhdhiya argganthi daanees.
8 Un tiem četriem dzīviem bija ikvienam seši spārni, un tie bija visapkārt un iekšpusē pilni ar acīm, un tie bez atpūšanās dienām naktīm sauc: svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Dievs, Tas Visuvaldītājs, kas bijis un kas ir un kas nāk.
Oyddu medhetethata ubbaas usuppun qefey de7ees; entta asatetha ubbay ayfen kumis. Entti qammanne gallas qanxonna, “Geeshshaw, geeshshaw, geeshshaw, Godaw, Ubbaafe Wolqqaama Xoossaw, kasekka, ha77ika de7eysso, sinthafe yaanaysso” yaagoosona.
9 Un kad tie dzīvie godu un slavu un pateikšanu dod Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, kas dzīvo mūžīgi mūžam, (aiōn g165)
He medhetethati araatan uttidayssasinne merinaw de7eyssas saba, bonchchonne galata immida wode, (aiōn g165)
10 Tad tie divdesmit četri vecaji nometās zemē priekš Tā, kas sēž uz tā goda krēsla, un pielūdz To, kas dzīvo mūžīgi mūžam, un met savus kroņus tā goda krēsla priekšā sacīdami: (aiōn g165)
laatamanne oyddu cimati araatan uttidayssanne merinaw de7eyssa sinthan gufannidi goynnidosona; bantta kallachcha araata sinthan wothidi, (aiōn g165)
11 Kungs, Tu esi cienīgs ņemt godu un slavu un spēku, jo Tu visas lietas esi radījis un caur Tavu prātu tās ir un ir radītas.
“Nu Godaw, nu Xoossaw, neeni bonchcho, sabanne wolqqaa ekkanaw bessaasa. Neeni ubbaa medhdhadasa; ubbabay ne sheniyada hanis, medhettis” yaagidosona.
