< Jaņa Atklāsmes Grāmata 4 >
1 Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un tā pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.
Cekcoengawh ka toek hlai, ka haiawh khan chawh ak awng qu ce hu nyng. Ka venawh uut awi amyihna lamma cyk na kang zaak awi ing, “Hang law lah, vek coengawh ak awm hly kawi ce nim huh vang,” ni tina hy.
2 Un tūdaļ es biju garā, un redzi, tur goda krēsls bija celts debesīs, un tur Viens sēdēja uz tā goda krēsla.
Cawh Myihla ing awm pahoei nih nyng, ka haiawh khan boei ngawihdoelh awh thlang pynoet ce hu nyng.
3 Un ģīmis Tam, kas tur sēdēja, bija līdzīgs jaspis un sardis akmenim; un visapkārt tam goda krēslam bija varavīksne, kas izskatījās tā kā smaragds.
Ce boei ngawihdoelh awh ak ngawi thlang ce jasper ingkaw karnelian ing lo qu hy nih. Lungsen suisak amyihna thlimha ing zawl khoep hy.
4 Un visapkārt ap to goda krēslu bija divdesmit četri krēsli, un uz tiem krēsliem es redzēju divdesmit četrus vecajus sēžam, apģērbtus baltām drēbēm, un tiem bija zelta kroņi uz galvām.
Cawhkaw boei ngawihdoelh ce ak chang boei ngawihdoelh a thong pupthli ce ngawi hy. Cawhkaw a hqamcakhqi cetaw hik bawk bai unawh ami lu awh sui lumyk myk boeih uhy.
5 Un no tā goda krēsla iziet zibeņi, pērkoni un balsis; un tur bija septiņi degoši eļļas lukturi, kas tā goda krēsla priekšā deg; tie ir tie septiņi Dieva gari.
Boei ngawihdoelh a venawh kawng khawkphla amyihna vang hlap hlap nawh khawhum ak awi amyihna ce hum hy. Boei ngawihdoelh a haiawh, maivang khqih ce vang uhy. Cawhkaw maivang cetaw Khawsa Myihla khqih ni.
6 Un tā goda krēsla priekšā bija tā kā glāzes jūra, kristālam līdzīga, un tā goda krēsla vidū un visapkārt ap to goda krēslu četri dzīvi radījumi, pilni ar acīm priekšā un aizmugurē.
Boei ngawihdoelh a hai cetaw hlalang ak cil soeih tuicun amyihna awm hy. Boei ngawihdoelh ing ak chung khoep ang lung kir awh, a hai ben ingkaw a hu benawh mik hqoeng na ak awm k-oeih sai ak hqing pupthli awm hy.
7 Un tas pirmais no tiem dzīviem bija lauvam līdzīgs, un tas otrais vērsim līdzīgs, un tam trešam bija tā kā cilvēka vaigs, un tas ceturtais bija skrejošam ērglim līdzīgs.
Lamma cyk awhkaw ik-oeih sai ak hqing pynoet taw samthyyn ing lo qu hy nih, apak thumnaak taw thlanghqing amyihna haai tahy, a pupthlinaak taw huu ak ding huili amyihna awm hy.
8 Un tiem četriem dzīviem bija ikvienam seši spārni, un tie bija visapkārt un iekšpusē pilni ar acīm, un tie bez atpūšanās dienām naktīm sauc: svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Dievs, Tas Visuvaldītājs, kas bijis un kas ir un kas nāk.
Cawhkaw ik-oeih sai ak hqing pupthli tloek ing ang hla kquk ta boeih nawh a pum boeih ce mik hqoeng na awm hy, ang hla ak kep awh awm mik ce awm hy. Than dai a boet kaa qoena: “Ak ciim, ak ciim, ak ciim taw Boeimang Bawipa Khawsa ni, anih taw ak awm hawh, ak awm huili ingkaw ak awm hly kawi na awm hy,” tinawh khy uhy.
9 Un kad tie dzīvie godu un slavu un pateikšanu dod Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, kas dzīvo mūžīgi mūžam, (aiōn )
Cawhkaw ik-oeih sai ak hqingkhqi ing thangleeknaak, kqihchahnaak ingkaw ymnaak ce boei ngawihdoelh awh ak ngawi kumqui ak hqing a venawh ami peek awh, (aiōn )
10 Tad tie divdesmit četri vecaji nometās zemē priekš Tā, kas sēž uz tā goda krēsla, un pielūdz To, kas dzīvo mūžīgi mūžam, un met savus kroņus tā goda krēsla priekšā sacīdami: (aiōn )
boei ngawihdoelh awh ak ngawi a hqamca a thong pupthli tloek ing a haiawh koep unawh kumqui ak hqing ce bawk uhy. A mimah a boei lumyk ce anih ak khanawh tloeng unawh: (aiōn )
11 Kungs, Tu esi cienīgs ņemt godu un slavu un spēku, jo Tu visas lietas esi radījis un caur Tavu prātu tās ir un ir radītas.
Kaimih a Bawipa ingkaw Khawsa, thangleeknaak, kqihchahnaak ingkaw thaawmnaak ce nang ing na huh aham tyng qoe hy. Ikawtih nang ing soepkep boeih sai hyk ti, namah ak kawngaih amyihna cekkhqi ce sai tiksaw awm uhy,” ti uhy.