Jaņa Atklāsmes Grāmata 4
1 Pēc tam es redzēju, un raugi, durvis bija atvērtas debesīs, un tā pirmā balss, ko es dzirdēju tā kā bazūni ar mani runājam, sacīja: uzkāp šurp, Es tev rādīšu, kam pēc būs notikt.
Te phoeiah he he ka hmuh. Vaan ah thohka a ong coeng ke. Te vaengah ol lamhma loh olueng bangla ka taengah a thui te ka yaak. “He la ha luei hang lamtah hekah phoeiah aka thoeng ham a kuek te nang kan tueng eh?,” a ti.
2 Un tūdaļ es biju garā, un redzi, tur goda krēsls bija celts debesīs, un tur Viens sēdēja uz tā goda krēsla.
Mueihla neh tlek ka om vaengah vaan ah ngolkhoel tarha ana hol tih te ngolkhoel dongah pakhat ana ngol.
3 Un ģīmis Tam, kas tur sēdēja, bija līdzīgs jaspis un sardis akmenim; un visapkārt tam goda krēslam bija varavīksne, kas izskatījās tā kā smaragds.
Te vaengah ka ngol tah a suisak te maihae lung neh lungling phek ni. Ngolkhoel te khaw lungsen suisak phek la tampacung pat om.
4 Un visapkārt ap to goda krēslu bija divdesmit četri krēsli, un uz tiem krēsliem es redzēju divdesmit četrus vecajus sēžam, apģērbtus baltām drēbēm, un tiem bija zelta kroņi uz galvām.
Ngolkhoel te ngolkhoel pakul pali pat om bal. Ngolkhoel pakul pali dongah patong pakul pali ngol tih himbai bok neh khuk uh. A lu te sui rhuisam neh a khuem thil uh.
5 Un no tā goda krēsla iziet zibeņi, pērkoni un balsis; un tur bija septiņi degoši eļļas lukturi, kas tā goda krēsla priekšā deg; tie ir tie septiņi Dieva gari.
Ngolkhoel lamkah khophaa neh rhaek ol te khaw ha thoeng. Te vaengah ngolkhoel hmaikah hmaiim parhih tah hmai vang. Te tah Pathen kah Mueihla parhih coeng ni.
6 Un tā goda krēsla priekšā bija tā kā glāzes jūra, kristālam līdzīga, un tā goda krēsla vidū un visapkārt ap to goda krēslu četri dzīvi radījumi, pilni ar acīm priekšā un aizmugurē.
Ngolkhoel hmaiah cilrhik tuili tah canglung phek la om. Ngolkhoel lakli neh ngolkhoel taengvai ah a hnuk a hmai mik hnoeng la aka bae mulhing pali te om.
7 Un tas pirmais no tiem dzīviem bija lauvam līdzīgs, un tas otrais vērsim līdzīgs, un tam trešam bija tā kā cilvēka vaigs, un tas ceturtais bija skrejošam ērglim līdzīgs.
Te vaengah mulhing lamhma tah sathueng phek la, mulhing paibae tah vaitoca phek la om, a pathum mulhing loh a maelhmai te hlang bangla a khueh. A pali kah mulhing tah langta phek la ding.
8 Un tiem četriem dzīviem bija ikvienam seši spārni, un tie bija visapkārt un iekšpusē pilni ar acīm, un tie bez atpūšanās dienām naktīm sauc: svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Dievs, Tas Visuvaldītājs, kas bijis un kas ir un kas nāk.
Mulhing pali loh a phae parhuk te rhip rhip a khueh. A pum boeih neh a khuiah mik hoeng la bae. Te vaengah duemnah a khueh uh kolla khoyin khothaih, “A cim, a cim, a cim Boeipa Pathen tah tloengkhoelh ni, om coeng tih om li tih ha pawk pueng ni,” a ti uh.
9 Un kad tie dzīvie godu un slavu un pateikšanu dod Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, kas dzīvo mūžīgi mūžam, (aiōn g165)
Tedae mulhing rhoek loh thangpomnah, hinyahnah neh uemonah te ngolkhoel dongkah aka ngol rhoek te a paek vaengah, amih te kumhal kah kumhal duela hing. (aiōn g165)
10 Tad tie divdesmit četri vecaji nometās zemē priekš Tā, kas sēž uz tā goda krēsla, un pielūdz To, kas dzīvo mūžīgi mūžam, un met savus kroņus tā goda krēsla priekšā sacīdami: (aiōn g165)
Patong pakul pali tah ngolkhoel dongkah aka ngol hmaiah bakop uh vetih kumhal kah kumhal duela aka hing te a bawk uh ni. A rhuisam te ngolkhoel hmaiah a tloeng uh tih, “A koih la na om pai,” a ti uh. (aiōn g165)
11 Kungs, Tu esi cienīgs ņemt godu un slavu un spēku, jo Tu visas lietas esi radījis un caur Tavu prātu tās ir un ir radītas.
Boeipa neh mamih kah Pathen tah thangpomnah, hinyahnah neh thaomnah te dang pai saeh. Namah loh a cungkuem na suen tih na kongaih lamloh aka om rhoek khaw a suen uh coeng.
