Jaņa Atklāsmes Grāmata 21
1 Un es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi; jo tā pirmā debess un tā pirmā zeme bija zudušas, un jūra vairs nav.
O I kilanger lang kap o sappa kap, pwe lang mas o sappa mas solar mia, o solar madau.
2 Un es, Jānis, redzēju to svēto pilsētu, to jauno Jeruzālemi, no Dieva nokāpjam no debesīm, sataisītu kā savam vīram izgreznotu brūti.
O i kilanger kanim isou, Ierusalem kap, peidido sang lang ren Kot, kapwater due li kamod kapwater ong a paud ol.
3 Un es dzirdēju lielu balsi no debesīm sakām: redzi, tas Dieva dzīvoklis pie cilvēkiem, un Viņš mājos pie tiem un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem, viņiem par Dievu.
O i ronger ngil laud sang mol o masani: Kilang, tanpas en Kot mi ren aramas akan, o a pan kotikot re’rail, o irail pan wia sapwilim a aramas ala, o pein Kot pan kotikot re’rail.
4 Un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm un nāve vairs nebūs, nedz bēdas, nedz brēkšana, nedz raizes vairs nebūs; jo tās pirmās lietas ir pagājušas.
O a pan kotin limwi sang pil en mas ar karos; o mela pan solar, pil solar maiei, o solar sangesang, madak kokolata, pwe men mas solar mia.
5 Un kas uz tā godības krēsla sēdēja, sacīja: redzi, visu es daru jaunu. Un Viņš uz mani saka: raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesīgi.
O me kaipokedi pon mol o masani: Kilang, I pan kawilikapada meakan karos. O a kotin masani: Intingiedi; pwe masan pukat me pung o melel!
6 Un Viņš uz mani sacīja: tas ir noticis. Es esmu Tas A(Alfa) un Tas O(Omega), Tas Iesākums un Tas Gals. Es tam iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.
A kotin masani ong ia: A pwaidar. Ngai Alpa o Omeka, Tapi o Imwi. I pan ki ong, me men nim pil adar, en nim sang utun pil en maur sapan.
7 Kas uzvar, tam būs iemantot visas lietas, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.
Me pan dadaurata, a pan sosoki mepukat, o I pan wia na Kot la, o a pan wiala nai seri.
9 Un pie manis nāca viens no tiem septiņiem eņģeļiem, kam tie septiņi kausi bija, pildīti ar tām septiņām pēdīgām mocībām, un runāja ar mani sacīdams: nāc šurp! Es tev rādīšu to sievu, Tā Jēra brūti.
O tounlang amen, kisan isimen, me dal en kalokolok isu en kaimwisokela mi re a, pwarado masani ong ia: Ko dong met, i pan kasale ong uk li kamod, warok en Sippul o.
10 Un viņš mani garā noveda uz lielu un augstu kalnu un man rādīja to lielo pilsētu, to svēto Jeruzālemi, kas no debesīm nokāpa no Dieva.
Ari a kotin kalua kin ia la ren ngen pon nana lapalap eu o ileile, ap kasale ong ia kanim isou Ierusalem, peipeidido sang lang ren Kot;
11 Un tai bija Dieva godība. Un viņas spožums bija tam visdārgākam akmenim līdzīgs, tā kā jaspisa akmens, kas spīd kā kristāls.
Linganeki lingan en Kot; a marain me rasong takai kasampwal, rasong iaspis lingan eu,
12 Un tai bija liels un augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz tiem vārtiem bija divpadsmit eņģeļi, un vārdi bija virsū rakstīti, kas ir tie divpadsmit Israēla bērnu cilšu vārdi.
A kel lapalap ileile mia, o wanim eisokriau, o tounlang ekriamen mi ni wanim ko, o mar akan intingidier, me mar en nain Israel ekriamen.
13 No austruma trīs vārti, no ziemeļa puses trīs vārti, no dienasvidus puses trīs vārti, no vakara puses trīs vārti.
Ni mas en lang wanim silu, o ni apong wanim silu, o ni air wanim silu, o ni kapi wanim silu.
14 Un pilsētas mūrim bija divpadsmit pamati un uz tiem Tā Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.
Pason en kel en kanim o me eisokriau, o mar en wanporon en Sippul o ekriamen intingidier po ar.
15 Un kas ar mani runāja, tam bija zelta kārts, ka tas to pilsētu mērotu un viņas vārtus un viņas mūrus.
Me masani ong ia mepukat, men song sokon kold mi re a, pwen song kanim o, o a wanim akan o a kel o.
16 Un tā pilsēta bija četrstūrīga un bija tik gara, cik plata. Un viņš to pilsētu mēroja ar to kārti pie divpadsmit tūkstošiem birzumiem; viņas garums un platums un augstums bija it vienāds.
Pali en kanim pali paieu, o anget a dueta tälap a; a songki kanim men song o, me anget a stadien nenriakid. Anget a o tälap o ileile duepeneta.
17 Un viņš mēroja viņas mūri pie simts četrdesmit un četrām olektīm pēc cilvēka mēra, kas tam eņģelim bija.
A sosong kel o, ari me tipong en pa epuki paeisok paieu, duen men song en aramas o, me mi ren tounlang o.
18 Un viņas mūris bija uztaisīts no jaspisa; un tā pilsēta bija no skaidra zelta, kas skaidrai glāzei bija līdzīgs.
A kel o wia kidar iaspis, a kanim o wia kidar kold eta, me rasong klas makelekel.
19 Un pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar visādiem dārgiem akmeņiem; pirmais pamats bija jaspis, otrais safīrs, trešais kalķedons, ceturtais smaragds.
Pason en kel en kanim o usunakier song en takai kasampwalia karos. Tapin pason takai iaspis, a kariau sapir, a kasilu kalsedonia, a kapaieu smarakd,
20 Piektais sardoniks, sestais sardis, septītais krizolits, astotais berils, devītais topāzis, desmitais krizoprazs, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists.
A kalimau sardoniks, a kawonu sardis, a kaisu krisolit, a kawalu peril, a katuau topas, a kaeisok krisopras, a kaeisokeu iasint, a kaeisokriau ametist.
21 Un tie divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, un ikvieni vārti bija no vienas pērles, un pilsētas ielas bija skaidrs zelts tā kā skaidra glāze.
O wanim eisokriau manaman eisokriau; ari, wanim eu iei manaman eu; o al en kanim o me kold makelekel, lingan due klas.
22 Un es neredzēju nevienu Dieva namu iekš tās, jo Tas Kungs, tas visu valdītājs Dievs, ir viņas nams un Tas Jērs.
O i sota kilanger im en kaudok lole, pwe Kaun Kot, Kaun en meakaros o Sippul iei ar im en kaudok.
23 Un tai pilsētai saules nevajag nedz mēneša, ka tie tur spīdētu, jo Dieva godība to apgaismo, un viņas gaišums ir Tas Jērs.
O kanim sota mau ong katipin de maram, pwen dakedaker, pwe lingan en Kot kamaraini i, o Sippul iei arail lamp.
24 Un tautas staigās viņas gaišumā, un ķēniņi virs zemes savu godu un slavu nesīs tur iekšā.
O wei kan pan weid wei ni a lingan; o nanmarki en sappa kan pan walang i ar lingan.
25 Un viņas vārti netaps aizslēgti dienā, jo nakts tur nav.
O a wanim akan sota pan ritidi ni ran, pwe solar pong wasa o.
26 Un tautu godu un slavu tur nesīs iekšā.
O irail pan wa dong i lingan o wau en wei kan,
27 Un tur neieies neviens, kas ir apgānīts un negantību dara un melus, bet tie vien, kas ir rakstīti Tā Jēra dzīvības grāmatā.
Sota me pan pedelong ong me samin, de me kin wia saut, de likam, a irail eta, me mar arail intingidier nan puk en maur en Sippul.
