< Jaņa Atklāsmes Grāmata 21 >

1 Un es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi; jo tā pirmā debess un tā pirmā zeme bija zudušas, un jūra vairs nav.
Eno ngah ih rangmong nyia hatoh ena japtuptang. Rangmong nyia hatoh phangkhoh dowa emat eta, nyia juungsih rah uh esaapmat eta.
2 Un es, Jānis, redzēju to svēto pilsētu, to jauno Jeruzālemi, no Dieva nokāpjam no debesīm, sataisītu kā savam vīram izgreznotu brūti.
Erah dam ih ngah ih Esa Samnuthung, Jerusalem ena ah khookham cho, Rangte jiin nawa rangmong nawa dat raaha rah japtuptang, jaalah choomraang ano heh miwah damdoh chomui suh kah arah likhiik ah.
3 Un es dzirdēju lielu balsi no debesīm sakām: redzi, tas Dieva dzīvoklis pie cilvēkiem, un Viņš mājos pie tiem un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem, viņiem par Dievu.
Luungwang tongtheng ni erong ih jeng arah root esiit jap chaattang: “Amadi Rangte nok ah mina damdi! Heh neng damdoh roongtong ah, eno neng ah heh mina ang rum ah. Rangte heh teeteewah neng damdoh ang ah, eno heh ah neng Rangte ang ah.
4 Un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm un nāve vairs nebūs, nedz bēdas, nedz brēkšana, nedz raizes vairs nebūs; jo tās pirmās lietas ir pagājušas.
Neng mik dowa mikse loong thoontang heh ih saahut rum ah. Erah nah, etek takah jeeka, adoleh ehuung adoleh, thungjoong, nyia khoirok tajeeka ang ah. Ehak hukkhaak loong ah emat eta.”
5 Un kas uz tā godības krēsla sēdēja, sacīja: redzi, visu es daru jaunu. Un Viņš uz mani saka: raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesīgi.
Eno luungwang tongtheng ni tongte rah ih liita, “Amadoh ngah ih jaatrep ah ena ih hoon ang!” Heh ih amah nep ih baat tahang, “Arah raang uh, tumeah arah jengkhaap ah amiisak nyia elaalom etjih.”
6 Un Viņš uz mani sacīja: tas ir noticis. Es esmu Tas A(Alfa) un Tas O(Omega), Tas Iesākums un Tas Gals. Es tam iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.
Eno heh ih liita, “Elang eta! Jaakhoh uh ngah, liwang uh ngah, ephang uh ngah ethoon uh ngah. O ang abah uh joongleete loong asuh, ngah ih roidong juung ah thaangmuh ih juungmik dowa jok thuk ang.
7 Kas uzvar, tam būs iemantot visas lietas, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.
Erah loong ah o ih jen ah nga jiin nawa arah loong ah choh ah: Ngah ah heh Rangte ang ang, eno heh ah ngaasuh ngaasah ang ah.
8 Bet tiem bailīgiem un neticīgiem un negantiem un slepkavām un mauciniekiem un burvjiem un elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa tai zaņķī, kas deg ar uguni un sēru; tā ir tā otrā nāve. (Limnē Pyr g3041 g4442)
Enoothong, choophoot loong ah, mih khumtante loong, mih echiirijih mootte loong, mih tek haatte loong, mih minuh miwah damdoh roomjupte loong, moontoro japjaate loong, tongmih soomtuute loong nyia eleek loong ah raang ih—neng tongtheng ah we luung beng elong adi we nyia koonthook luungla, marah taknyi tektheng rah ang ah.” (Limnē Pyr g3041 g4442)
9 Un pie manis nāca viens no tiem septiņiem eņģeļiem, kam tie septiņi kausi bija, pildīti ar tām septiņām pēdīgām mocībām, un runāja ar mani sacīdams: nāc šurp! Es tev rādīšu to sievu, Tā Jēra brūti.
Rangsah sinet ih hethoon thaang ariin khoowaan sinet adi hemeesiit pi rumta dowa esiit ah raahaano baat tahang, “Raaho, an suh kuhoonte jaalah, Saapsah minuh ah noisok koha.”
10 Un viņš mani garā noveda uz lielu un augstu kalnu un man rādīja to lielo pilsētu, to svēto Jeruzālemi, kas no debesīm nokāpa no Dieva.
Ngah ah Chiiala ih maak tahang, eno rangsah ih kong echoong thoon khoh adi siitwan tahang. Heh ih Jerusalem, Esa Samnuthung ah Rangte jiin nawa rangmong nawa dat raaha rah noisok tahang
11 Un tai bija Dieva godība. Un viņas spožums bija tam visdārgākam akmenim līdzīgs, tā kā jaspisa akmens, kas spīd kā kristāls.
Rangte chaan ah phaakjaaja ih phaakta. Samnuthung ah jong thaangchaanjih likhiik ih phaakta, jespar jong nyia, moojaang jong likhiik singduung duung ih angta.
12 Un tai bija liels un augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz tiem vārtiem bija divpadsmit eņģeļi, un vārdi bija virsū rakstīti, kas ir tie divpadsmit Israēla bērnu cilšu vārdi.
Erah di pa echoong nyia elong ang arah angta, paakaawan ah asinyi, eno erah di kaawan bante rangsah asinyi angta. Erah paakaawan adi Ijirel mina asih jaatnyi men raang arah angta.
13 No austruma trīs vārti, no ziemeļa puses trīs vārti, no dienasvidus puses trīs vārti, no vakara puses trīs vārti.
Rongrep ni paakaawan ah ejom ejom angta: saadongko ni ejom, saanop ko ni ejom, juungkuh ko ni ejom, nyia juungmeh ko ni ejom.
14 Un pilsētas mūrim bija divpadsmit pamati un uz tiem Tā Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.
Samnuthung pa tangphang ah jong asinyi khoni danghoonta eno erah di Saapsah kaamwah loong asinyi men raang arah angta.
15 Un kas ar mani runāja, tam bija zelta kārts, ka tas to pilsētu mērotu un viņas vārtus un viņas mūrus.
Nga damdi waante rangsah rah ih samnuthung, nyia paakaawan, nyia pa koraang thaak theng, hun chaanthah saanthaak etheng pan angta.
16 Un tā pilsēta bija četrstūrīga un bija tik gara, cik plata. Un viņš to pilsētu mēroja ar to kārti pie divpadsmit tūkstošiem birzumiem; viņas garums un platums un augstums bija it vienāds.
Samnuthung ah rongbaji ji thootliili angta, echoko uh epaangko thanthan angta. Rangsah rah ih Samnuthung ah saanthaak theng chaanthah rah ih thaakta: eno me haajaat siit me chaabanga eloot angta, eno epaangko nyia echoongko uh erah thanthan angta.
17 Un viņš mēroja viņas mūri pie simts četrdesmit un četrām olektīm pēc cilvēka mēra, kas tam eņģelim bija.
Rangsah ih pa kooraang saanthaak anep thaakta, heh ih maakta saanthaak ah jun ih, ngook chaanyi asih ngook arok eweng angta.
18 Un viņas mūris bija uztaisīts no jaspisa; un tā pilsēta bija no skaidra zelta, kas skaidrai glāzei bija līdzīgs.
Pa koraang ah jespar jong nawa ih hoonta, samnuthung ah amiimi hun nawa ih hoonta, moojaang likhiik singduung duung angta.
19 Un pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar visādiem dārgiem akmeņiem; pirmais pamats bija jaspis, otrais safīrs, trešais kalķedons, ceturtais smaragds.
Samnuthung pa tangphang jong loong ah thaangchaanjih jong nawa ih choomraang rumta. Phangkhothoon jong tangphang ah jespar jong angta, erah lilih ah sapire jong angta, erah lilih ah agati jong angta, erah lilih ah imeral jong angta,
20 Piektais sardoniks, sestais sardis, septītais krizolits, astotais berils, devītais topāzis, desmitais krizoprazs, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists.
erah lilih ah onik jong angta, erah lilih ah karnilian jong angta, erah lilih kort jong emeen angta, erah lilih berel jong angta, erah lilih topaaj jong angta, erah lilih chaalsidoni jong angta, erah lilih torkuis jong angta, asinyi jong ah amethist jong angta.
21 Un tie divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, un ikvieni vārti bija no vienas pērles, un pilsētas ielas bija skaidrs zelts tā kā skaidra glāze.
Paakaawan asinyi ah langla jekteh jong asih nyi angta; paakaawan esiit ah jekteh jong esiit esiit nawa ih hoon arah angta. Samnuthung taakkhuung jang ah amiimi hun ih hoon arah, moojaang likhiik singduung duung angta.
22 Un es neredzēju nevienu Dieva namu iekš tās, jo Tas Kungs, tas visu valdītājs Dievs, ir viņas nams un Tas Jērs.
Samnuthung adi rangsoomnok tajaptup tang, tumeah Elong Teesu Rangte nyia Saapsah aju rangsoomnok angta.
23 Un tai pilsētai saules nevajag nedz mēneša, ka tie tur spīdētu, jo Dieva godība to apgaismo, un viņas gaišums ir Tas Jērs.
Samnuthung adoh rangsa adoleh laaphiing ah laphaakka ba uh ese angta, tumeah erah di Rangte chaan ah phaakta, nyia Saapsah ah saaki raangtaan ih phaakta.
24 Un tautas staigās viņas gaišumā, un ķēniņi virs zemes savu godu un slavu nesīs tur iekšā.
Mongrep dowa mina loong ah erah weephaak adoh khoom rum ah, nyia hatoh nawa luungwang loong ih neng nyamka ah erah nah huiwan rum ah.
25 Un viņas vārti netaps aizslēgti dienā, jo nakts tur nav.
Samnuthung paakaawan loong ah saarookwih daapcho ang ah; babah uh takah tangsakka, tumeah erah nah rangnak babah uh takah angka.
26 Un tautu godu un slavu tur nesīs iekšā.
Deek akaan loong elong elang nyia neng nyamka loong ah erah samnuthung adoh huiwan rum ah.
27 Un tur neieies neviens, kas ir apgānīts un negantību dara un melus, bet tie vien, kas ir rakstīti Tā Jēra dzīvības grāmatā.
Enoothong esot loong ah erah samnuthung adoh tajen nop wangka, adoleh erakri jih mote nyia o eleek tiitbaatte loong ah uh tajen nop wangka. O men Saapsah ething leedap adi raangchoote loong luulu ba erah samnuthung adoh chowang ah.

< Jaņa Atklāsmes Grāmata 21 >