Jaņa Atklāsmes Grāmata 19
1 Un pēc tam es dzirdēju, kā lielu ļaužu pulku, stipru balsi debesīs sakām: Alleluja! Pestīšana un gods un slava un spēks Tam Kungam, mūsu Dievam!
tataH paraM svargasthAnAM mahAjanatAyA mahAzabdo 'yaM mayA zrUtaH, brUta parezvaraM dhanyam asmadIyo ya IzvaraH| tasyAbhavat paritrANAM prabhAvazca parAkramaH|
2 Jo Viņa tiesas ir patiesīgas un taisnas, tāpēc ka Viņš to lielo mauku ir notiesājis, kas zemi ir samaitājusi ar savu maucību, un Viņš savu kalpu asinis pie tās ir atriebis.
vicArAjJAzca tasyaiva satyA nyAyyA bhavanti ca| yA svavezyAkriyAbhizca vyakarot kRtsnamedinIM| tAM sa daNDitavAn vezyAM tasyAzca karatastathA| zoNitasya svadAsAnAM saMzodhaM sa gRhItavAn||
punarapi tairidamuktaM yathA, brUta parezvaraM dhanyaM yannityaM nityameva ca| tasyA dAhasya dhUmo 'sau dizamUrddhvamudeSyati|| (aiōn g165)
4 Un tie divdesmit četri vecaji un tie četri dzīvie nometās un pielūdza Dievu, kas uz tā goda krēsla sēdēja, sacīdami: Āmen, Alleluja!
tataH paraM caturvviMzatiprAcInAzcatvAraH prANinazca praNipatya siMhAsanopaviSTam IzvaraM praNamyAvadan, tathAstu paramezazca sarvvaireva prazasyatAM||
5 Un balss izgāja no tā goda krēsla sacīdama: teiciet mūsu Dievu, visi Viņa kalpi, un kas Viņu bīstas, mazie un lielie.
anantaraM siMhAsanamadhyAd eSa ravo nirgato, yathA, he Izvarasya dAseyAstadbhaktAH sakalA narAH| yUyaM kSudrA mahAntazca prazaMsata va IzvaraM||
6 Un es dzirdēju kā balsi no daudz ļaudīm un kā balsi no daudz ūdeņiem un kā balsi no stipriem pērkoniem sakām: Alleluja! Jo Tas Kungs, tas visu Valdītājs Dievs, ir valdību uzņēmis.
tataH paraM mahAjanatAyAH zabda iva bahutoyAnAJca zabda iva gRrutarastanitAnAJca zabda iva zabdo 'yaM mayA zrutaH, brUta parezvaraM dhanyaM rAjatvaM prAptavAn yataH| sa paramezvaro 'smAkaM yaH sarvvazaktimAn prabhuH|
7 Lai priecājamies un gavilējam un Viņam godu dodam, jo Tā Jēra kāzas ir nākušas, un Viņa sieva ir sataisījusies.
kIrttayAmaH stavaM tasya hRSTAzcollAsitA vayaM| yanmeSazAvakasyaiva vivAhasamayo 'bhavat| vAgdattA cAbhavat tasmai yA kanyA sA susajjitA|
8 Un viņai ir dots, ka top apģērbta ar šķīstu un spožu dārgu audeklu; jo tas dārgais audekls ir to svēto taisnība.
paridhAnAya tasyai ca dattaH zubhraH sucelakaH||
9 Un viņš uz mani saka: raksti! Svētīgi ir tie, kas ir aicināti uz Tā Jēra kāzu mielastu! Un viņš uz mani saka: šie ir tie patiesīgie Dieva vārdi.
sa sucelakaH pavitralokAnAM puNyAni| tataH sa mAm uktavAn tvamidaM likha meSazAvakasya vivAhabhojyAya ye nimantritAste dhanyA iti| punarapi mAm avadat, imAnIzvarasya satyAni vAkyAni|
10 Un es kritu pie viņa kājām, viņu pielūgt, un viņš uz mani saka: “Raugi, nedari tā! Es esmu darba biedrs tev un taviem brāļiem, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu! Jo Jēzus liecība ir tas praviešu mācības gars.”
anantaraM ahaM tasya caraNayorantike nipatya taM praNantumudyataH|tataH sa mAm uktavAn sAvadhAnastiSTha maivaM kuru yIzoH sAkSyaviziSTaistava bhrAtRbhistvayA ca sahadAso 'haM| Izvarameva praNama yasmAd yIzoH sAkSyaM bhaviSyadvAkyasya sAraM|
11 Un es redzēju debesis atvērtas, un raugi, balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tapa saukts Uzticīgs un Patiesīgs, un Tas tiesā un karo iekš taisnības.
anantaraM mayA muktaH svargo dRSTaH, ekaH zvetavarNo 'zvo 'pi dRSTastadArUDho jano vizvAsyaH satyamayazceti nAmnA khyAtaH sa yAthArthyena vicAraM yuddhaJca karoti|
12 Un Viņa acis ir kā uguns liesma, un uz Viņa galvas ir daudz ķēniņu kroņi, un vārds Viņam bija rakstīts, ko neviens nezināja, kā vien Viņš pats.
tasya netre 'gnizikhAtulye zirasi ca bahukirITAni vidyante tatra tasya nAma likhitamasti tameva vinA nAparaH ko 'pi tannAma jAnAti|
13 Un Viņš bija apģērbts ar drēbēm, kas bija asinīs mērktas, un Viņa vārds tapa saukts Dieva vārds.
sa rudhiramagnena paricchadenAcchAdita IzvaravAda iti nAmnAbhidhIyate ca|
14 Un Tam gāja pakaļ tie debes' karaspēki uz baltiem zirgiem, apģērbti ar baltu un šķīstu dārgu audekli.
aparaM svargasthasainyAni zvetAzvArUDhAni parihitanirmmalazvetasUkSmavastrANi ca bhUtvA tamanugacchanti|
15 Un no Viņa mutes iziet ass zobens, ar to sist pagānus; un Viņš tos ganīs ar dzelzs rīksti, un Viņš min Dieva, Tā Visuvarenā, bargās dusmības vīna spaidu.
tasya vaktrAd ekastIkSaNaH khaGgo nirgacchati tena khaGgena sarvvajAtIyAstenAghAtitavyAH sa ca lauhadaNDena tAn cArayiSyati sarvvazaktimata Izvarasya pracaNDakoparasotpAdakadrAkSAkuNDe yadyat tiSThati tat sarvvaM sa eva padAbhyAM pinaSTi|
16 Un uz drēbēm un uz sāniem viņam ir tas vārds rakstīts: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs!
aparaM tasya paricchada urasi ca rAjJAM rAjA prabhUnAM prabhuzceti nAma nikhitamasti|
17 Un es redzēju vienu eņģeli saulē stāvam, un tas sauca ar stipru balsi sacīdams uz visiem putniem, kas debess vidū skrien: nāciet un sapulcinājaties uz to lielo Dieva mielastu,
anantaraM sUryye tiSThan eko dUto mayA dRSTaH, AkAzamadhya uDDIyamAnAn sarvvAn pakSiNaH prati sa uccaiHsvareNedaM ghoSayati, atrAgacchata|
18 Ka jūs ēdat ķēniņu miesas, virsnieku miesas un vareno miesas un zirgu miesas un jājēju, kas uz tiem sēž, un visu svabadu un kalpu un mazu un lielu miesas.
Izvarasya mahAbhojye milata, rAjJAM kravyANi senApatInAM kravyANi vIrANAM kravyANyazvAnAM tadArUDhAnAJca kravyANi dAsamuktAnAM kSudramahatAM sarvveSAmeva kravyANi ca yuSmAbhi rbhakSitavyAni|
19 Un es redzēju to zvēru un tos ķēniņus virs zemes, un viņu sapulcinātos karaspēkus karojam pret To, kas uz tā zirga sēdēja, un pret Viņa kara spēku.
tataH paraM tenAzvArUDhajanena tadIyasainyaizca sArddhaM yuddhaM karttuM sa pazuH pRthivyA rAjAnasteSAM sainyAni ca samAgacchantIti mayA dRSTaM|
21 Un tie atlikušie tapa nokauti caur to zobenu, kas izgāja no mutes Tam, kas sēdēja uz tā zirga, un visi putni pieēdās no viņu miesām.
avaziSTAzca tasyAzvArUDhasya vaktranirgatakhaGgena hatAH, teSAM kravyaizca pakSiNaH sarvve tRptiM gatAH|
