< Jaņa Atklāsmes Grāmata 18 >

1 Un pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme tapa apgaismota no viņa spožuma.
Yaatidi, gita maati de7iya hara kiitanchchoy saloppe wodhdhishin ta be7as. He kiitanchchuwa bonchchoy sa7a poo7isis.
2 Un tas sauca spēcīgi ar stipru balsi sacīdams: kritusi, kritusi Bābele, tā lielā, un palikusi velniem par mājas vietu un visiem nešķīstiem gariem par cietumu un visiem nešķīstiem un negantiem putniem par cietumu.
He kiitanchchoy ba qaala dhoqqu oothidi, “Iya kunddasu! Gita Baabilooney kunddasu! Baabilooney tuna ayyaanati aqiya bessi gidasu. Dumma dumma iitabatas keethe gidasu; tuna kafotinne do7ati shemppiya bessi gidasu.
3 Jo no viņas maucības dusmu vīna visas tautas ir dzērušas, un tie ķēniņi virs zemes ar viņu ir maukojuši, un tie tirgotāji virs zemes ir bagāti tapuši no viņas varenā kāruma.
Hiza, asa zerethi ubbaa ba laymatetha woyniya ushshasu. Sa7aa kawoti iira laymatidosona. I miikkotethaafe denddoyssan biittan de7iya zal77anchchoti durettidosona” yaagis.
4 Un es dzirdēju citu balsi no debesīm sakām: izejat no viņas, Mani ļaudis, ka jūs viņai nepaliekat par biedriem pie viņas grēkiem un ka jūs nedabūjiet no viņas mocībām.
Hessafe guye, ta saloppe hayssada yaagiya hara qaala si7as. “I nagaraa iira koxonna melanne, iya ekkanaw de7iya seera hintte ekkonna mela, ta deriyaw iippe keyite.
5 Jo viņas grēki ir līdz debesīm kāpuši, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.
Hiza, I nagaray salo gakkanaw doorettis. Xoossay I naaquwa akeekis.
6 Atmaksājiet viņai, kā viņa jums ir atmaksājusi, un dariet viņai divkārtīgi pēc viņas darbiem, ielejat viņai divkārtīgi tai biķerī, kur viņa ielējusi.
Iya immidayssa mela zaaridi iw immite. Iya oothida oosuwas nam77u kushe iw zaarite. Iya giigisida ushshaa bolla hintte nam77u kushe mathoya ushshaa I xuu7an kunthite.
7 Cik viņa pati sevi ir pagodinājusi un kārumā dzīvojusi, tik lielu mocību un bēdas padariet viņai, jo viņa saka savā sirdī: es sēžu tā kā ķēniņiene, un neesmu atraitne, un bēdas es neredzēšu.
Iya baw bonchchettidayssadanne iw injjetidayssa mela, iyo metoothitenne kayoyite. Iya ba wozanan, ‘Taani kaweeda uttas; ta azini baynna maccas gidikke; taani ubbaka kayottike’ yaagasu.
8 Tādēļ viņas mocības nāks vienā dienā, nāve un bēdas un bads, un viņa taps sadedzināta ugunī, jo spēcīgs ir Tas Kungs Dievs, kas viņu soda.
Hessa gisho, bosha ubbay, harggey, kayoynne koshi iyo issi gallas oykkana. Qassi iya taman xuugettana; ays giikko, I bolla pirddiya Xoossay wolqqaama” yaagis.
9 Un viņu apraudās un nožēlos tie ķēniņi virs zemes, kas ar viņu maucībā un kārumā dzīvojuši, kad tie redzēs tos dūmus no viņas degšanas.
“Iira laymatidayssatinne I miikkotethan de7ida, alamiya kawoti he katamiya xuugettin keyaa cuya be7ida wode iw waassidi yeekkana.
10 Tie stāvēs no tālienes aiz bailēm no viņas mokām un sacīs: vai, vai! Tā lielā pilsēta Bābele! Tā stiprā pilsēta! Jo tava sodība ir nākusi vienā stundā.
Entti he katamee waaya be7idi yayyida gisho, haakki eqqidi, ‘Ha gita katamee! Wolqqaama katamee! Baabiloonee, nena ayye! Neeni issi saate giddon ne pirdda ekkadasa’ yaagana.
11 Un tie tirgotāji virs zemes raud un žēlojās par viņu, tāpēc ka viņu preci neviens vairs nepērk,
“Entta markkabiya caanaa hizappe shammiya asi baynna gisho, sa7an de7iya zal77anchchoti he katamaas waassananne kayottana.
12 Zelta un sudraba preci un dārgus akmeņus un pērles un dārgu audekli un purpuru un zīdu un dārgu sarkanumu un visādus saldi smaržīgus kokus un visādus traukus no ziloņkauliem un visādus traukus no dārga koka un vara un dzelzs un marmora akmens,
Entta worqqaa, biraa, bonchcho shuchchaa, inqo giya al77o shuchchaa, kaalose ma7o, liino ma7o, haare ma7o, zo7o ma7o, dumma dumma sawo mithaa, zaale, al77o mithaa, naase biraata, goole shuchchu,
13 Un kanēli un kvēpināmās zāles un saldas smaržzāles un vīraku un vīnu un eļļu un kviešu miltus un kviešus un lopus un avis un zirgus un karietes un cilvēku miesas un dvēseles.
qarafa, qimame, ixaane, karbbe, shitto, woyne, zayte, liiqo dhiille, gistte, mehe, dorsse, paraa, para gaare, aylletanne hara asata shammiya oonikka baawa.
14 Un tie dārza augļi, ko tava dvēsele kāroja, ir nost no tevis, un viss, kas bija gards un spožs, tas ir nost no tevis, un to tu vairs neatradīsi.
“Zal77anchchoti maccaseekko, ‘Neeni amottida lo77obaa ubbay neeppe dhays. Ne aqoynne alleeqettidabaa ubbay neeppe haakkis. Neeni zaarada entta ubbaa demmaka’ yaagidosona.
15 Šo lietu tirgotāji, kas no viņas bija bagāti tapuši, stāvēs no tālienes, aiz bailēm no viņas mokām, raudādami un žēlodamies
He kataman zal77idi durettida zal77anchchoti I metuwa babbidi iippe haakkidi eqqana. Entti yeekkananne kayottana.
16 Un sacīs: Vai! vai! tā lielā pilsēta, kas bija apģērbta ar dārgu audekli un purpuru un sarkanu dārgu vadmalu, un kas bija izgreznota ar zeltu un dārgiem akmeņiem un pērlēm! Jo tāda bagātība ir postīta vienā stundā.
Qassi, ‘Liino ma7o, kaalose ma7onne zo7o ma7o ma77ada, worqqan, bonchcho shuchchaninne inqo giya al77o shuchchan alleeqettida, he gita katamees ayye!
17 Un visi stūrmaņi un visi, kas brauc uz laivām, un laivinieki un, cik uz jūras darbojās, stāvēja no tālienes
Hayssa mela gita shalo ubbay issi saate giddon dhays’ yaagidosona. Markkabiya laaggiya ubbay, markkabiyan biya ubbay, markkabiya bolla oothiya ubbaynne abban zal77iya ubbay haakki eqqidosona.
18 Un brēca, skatīdami tos dūmus no viņas degšanas, un sacīja: kura šai lielai pilsētai līdzīga?
He katamiya xuugettin keyaa cuya be7ida wode, “Ha gita katamiw daaniya hara katami de7ishshaa?” yaagidosona.
19 Un tie meta pīšļus uz savām galvām un brēca raudādami un žēlodamies un sacīja: Vai! Vai! tā lielā pilsēta, kur visi, kam laivas bija jūrā, bagāti tapuši no viņas greznuma, tā ir postīta vienā stundā.
Entti bantta huu7en baana qolidi, waassidosonanne kayottidosona. “Abbaa bolla markkabeti de7iya ubbay, I shaluwan durettida ubbay, he katamiya issi saaten dhayida gisho, ayye! Ayye!
20 Līksmojaties par viņu, debesis, un jūs svētie apustuļi un jūs pravieši, jo Dievs jūsu tiesu ir iztiesājis pie viņas.
Saluwaw, I dhayuwan ufaytta! Geeshshato, hawaareto, nabeto, Xoossay hintte gisho I bolla pirddida gisho ufayttite.” yaagidosona.
21 Un viens spēcīgs eņģelis pacēla akmeni, tā kā lielu dzirnu akmeni, un to iemeta jūrā sacīdams: tāpat tā lielā pilsēta Bābele ar mešanu taps mesta un vairs netaps atrasta.
Yaatin, mino kiitanchchoy woxa daaniya gita shuchchu denthidi abban holishe, “Gita katamiya Baabilooney wolqqan holettada hayssada kunddana; iya hachchife guye ubbaka benttuku.
22 Un koklētāju un dziedātāju un stabulnieku un bazūnētāju balss vairs netaps dzirdēta iekš tevis un nekāda amata amatnieks vairs netaps atrasts iekš tevis. Un dzirnavu balss vairs netaps dzirdēta iekš tevis.
Diithi diixeyssatinne yexeyssati, suusul77enne moyze punneyssati, hizappe guye ne giddon ubbaka si7ettokona. Ay kochcha zal77e zal77iya asikka ne giddon benttenna. Woxa girssi hizappe guye ne giddon si7ettenna.
23 Un sveces gaišums vairs nespīdēs iekš tevis, un brūtgāna un brūtes balss vairs netaps dzirdēta iekš tevis. Jo tavi tirgotāji bija lieli kungi virs zemes, jo caur tavu apmānīšanu visas tautas tika pieviltas,
xomppe poo7oy zaaridi ne giddon poo7enna. Machcho ekkeysinne azina geliyari qaali hizappe guye ne giddon si7ettenna. Ne zal77anchchoti biitta ubban erettida wolqqaamata. Ne bitan kawotethata ubbaa cimmadasa” yaagis.
24 Un iekš tās ir atrastas to praviešu asinis un to svēto un visu to, kas virs zemes ir nokauti.
Nabeta suuthay, geeshshata suuthaynne biitta bolla hayqqida asa ubbaa suuthay I giddon benttida gisho Baabilooney pirddettasu.

< Jaņa Atklāsmes Grāmata 18 >