Jaņa Atklāsmes Grāmata 14
1 Un es redzēju, un raugi, Tas Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simt četrdesmit četri tūkstoši, kam Viņa Tēva vārds bija rakstīts pie viņu pierēm.
Amalalu, na da Sibi Mano Saione Goumi da: iya lelebe ba: i. E sigi lelebe, dunu l44,000 gala amo Ea Dio amola Ea Ada Dio, ilia odagiga dedei ba: i.
2 Un es dzirdēju balsi no debesīm kā daudz ūdeņu balsi un kā liela pērkona balsi, un tā balss, ko es dzirdēju, bija tā kā koklētāji koklē uz savām koklēm.
Amalalu, na nabaloba, sia: muagadodi misi, amo da gasa bagade hano nawa: li amola gasa bagade gu gelebe, amaiwane gala. Sia: da sani baidama dusa dunu ilia sani baidama dulalawane agoane nabi.
3 Un tie dziedāja kā jaunu dziesmu tā goda krēsla priekšā un to četru dzīvo un to vecaju priekšā, un neviens nevarēja to dziesmu mācīties, kā vien tie simt četrdesmit četri tūkstoši, kas bija atpirkti no pasaules.
Dunu l44,000 ilia da Fisu, esalebe liligi amola asigilai dunu, amo ilia midadi gesami hea: sa lelu. Amo gesami da gaheabolo gesami amola hea: be dunu fawane da amo gesami dawa: Gode da dunu huluane afafane, amo dunu 144,000 ilegele, bidi lai dagoi.
4 Šie ir, kas ar sievām nav apgānījušies; jo tie ir šķīsti; šie ir, kas Tam Jēram staigā pakaļ, uz kurieni Tas iet. Šie ir atpirkti no cilvēkiem par pirmajiem Dievam un Tam Jēram.
Amo dunu da uda hame lai. Ilia da uda gilisili hamedafa golai. Ilia Sibi Mano da habidili ahoa Ema fa: no bobogesa. Gode da amo dunu Hima amola Sibi Manoma imunusa: , eno osobo bagade dunu ilima afafane ilegei dagoi.
5 Un viņu mutē viltība nav atrasta, jo tie ir bezvainīgi Dieva goda krēsla priekšā.
Ilia da ogogosu hamedafa dawa: i. Ilia da ida: iwanedafa hamoi dagoi.
6 Un es redzēju citu eņģeli debes' vidū skrienam; tam bija mūžīgs evaņģēlijs, tiem sludināt, kas virs zemes dzīvo, un visām tautām un ciltīm un valodām un ļaudīm. (aiōnios g166)
Amalalu, na da a: igele dunu eno muagado gadodilidafa hagili ahoanebe ba: i. E da Gode Ea Sia: Ida: iwane Gala amo dunu fifi asi gala, sia: hisu, fi hisu amola ouligisu hisu, amo huluanema olelela ahoa. (aiōnios g166)
7 Šis ar stipru balsi sacīja: bīstaties Dievu un dodiet Viņam godu, jo Viņa sodības stunda ir nākusi, un pielūdziet To, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un ūdeņu avotus.
E da ha: giwane wele sia: i, “Godema beda: ma amola E da ida: iwaneba: le, Ema nodoma! Bai dunu fifi asi gala dunu Ema fofada: su eso da doaga: i dagoi. Gode da Hebene, osobo bagade, hano wayabo bagade amola hano nasu huluane hamoi. Ema nodone sia: ne gadoma!”
8 Un cits eņģelis, otrs, nāca pakaļ sacīdams: kritusi, kritusi Bābele, tā lielā pilsēta, tāpēc ka tā visas tautas dzirdinājusi ar savas maucības dusmu vīnu.
Eno a: igele da amo a: igele fa: no bobogele, amane ha: giwane wele sia: i, “Uda da dafai dagoi. Ba: bilone Bagade uda da dafai dagoi. E da sia: beba: le, dunu huluane da ea gasa bagade adini mai dagoi. Amo da fedege agoane, ilia wadela: i uda lasu hou hamosu!”
9 Un cits eņģelis, tas trešais, tiem nāca pakaļ sacīdams ar stipru balsi: ja kas to zvēru pielūdz un viņa bildi un pieņem to zīmi pie savas pieres un pie savas rokas,
A: igele osoda da eno aduna bisili asi, elama fa: no bobogelalebe ba: i. E ha: giwane amane wele sia: i, “Nowa da ohe fi liligi amo amola ea loboga hamoi agoaila liligi, elama nodone sia: ne gadole amola ea dawa: digima: ne dedesu amo ea odagi o lobo amoga dedei ba: sea,
10 Tas arīdzan dzers no Dieva dusmības vīna, kas stiprs Viņa bardzības biķerī ir ieliets, un tas taps mocīts ar uguni un sēru to svēto eņģeļu un Tā Jēra priekšā.
amo dunu ilia da fedege agoane Gode Ea waini hano manu. Amo waini hano da Gode Ea se dabe iasu ougi hou. E da amo gasa bagade waini hano Ea ougi faigelei ganodini sogasali. Dunu huluane amo ilia Gode Ea ougi waini hano nasea, ilia lalu salafa hamoi amo ganodini, hadigi a: igele dunu amola Sibi Mano ilia midadi, se dabe iasu bagade ba: mu.
11 Un tie dūmi no viņu mocības uzkāpj mūžīgi mūžam, un dusēšanas nav nedz dienu nedz nakti tiem, kas to zvēru un viņa bildi pielūdz, un ja kas viņa vārda zīmi pieņem. (aiōn g165)
Ilima se dabe iasu ima: ne lalu, amo ea mobi da mae yolesili eso huluane heda: lala. Nowa da ohe fi liligi amola ea loboga hamoi agoaila liligi, amoma nodone sia: ne gadosa amola e dawa: digima: ne dedesu ilia lai dagoi, ilia da mae helefili se nabalumu.” (aiōn g165)
12 Še ir to svēto pacietība. Še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.
Amaiba: le, Gode Ea fi dunu amo ilia Gode Ea hamoma: ne sia: i fa: no bobogesa amola Yesu Ea hou lalegagusa, ilia mae yolesili Gode Ea hawa: hamonanumu da defea.
13 Un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: raksti! Svētīgi ir tie mirušie, kas iekš Tā Kunga mirst no šī brīža. Tiešām, Tas Gars saka, ka tie dus no savām darbošanām un viņu darbi tos pavada.
Amalalu, sia: muagadodi misi, na da amane nabi, “Agoane dedema! ‘Dunu ilia da wali amola fa: no, Hina Gode Ea hawa: hamobeba: le bogosea, hahawane bagade ba: mu!’” Gode Ea A: silibu da bu adole i, “Dafawane! Ilia hawa: hamobeba: le bidi lamu. Ilia da gasa bagade hawa: hamosu yolesili, helefisu ba: mu.”
14 Un es redzēju un raugi, spožs padebesis un uz tā padebeša viens sēdēja, kas Cilvēka Dēlam līdzīgs, ar zelta kroni galvā un ar asu cirpi rokā.
Amalalu, na da ahea: ya: i mu mobi amo da: iya, dunu agoai ba: su liligi fila heda: lebe ba: i. Ea dialuma da: iya gouli habuga dialebe amola ea lobo ganodini wagebi gobihei ba: i.
15 Un cits eņģelis nāca no Dieva nama, saukdams ar stipru balsi uz To, kas uz tā padebeša sēdēja: cērt ar Savu cirpi un pļauj; jo tā pļaušanas stunda Tev ir nākusi, tāpēc ka tas pļaujamais virs zemes ir ienācies.
Amalalu, a:igele dunu eno amo Debolo Diasu ganodini gadili manebe ba: i. E da dunu amo da mu mobi fila heda: i, amoma amane ha: giwane wele sia: i, “Defea! Eso da doaga: beba: le, dia wagebi gobiheiga ha: i manu gamima! Osobo bagade ha: i manu da yoi dagoi.”
16 Un Tas, kas uz tā padebeša sēdēja, ar Savu cirpi cirta uz zemi, un zeme tapa pļauta.
Amalalu, dunu da mu mobiga fila heda: i, amo da ea gobiheiga yoi ha: i manu osobo bagadega fai.
17 Un cits eņģelis nāca no Tā Dieva nama, kas ir debesīs, un tam bija arīdzan asa cirpe.
Amalalu, a:igele dunu eno, e amola da wagebi gobihei gagui, da Debolo Diasu Hebene ganodini, amoga misi.
18 Un cits eņģelis nāca no tā altāra, tam bija vara pār uguni, un tas sauca ar lielu saukšanu uz to, kam tā asā cirpe bija, sacīdams: cērt ar savu aso cirpi un nogriez vīna ķekarus no zemes vīna koka, jo viņa ogas ir ienākušās.
Amalalu, a:igele dunu eno amo da lalu ouligisu dunu, e da oloda yolesili, misini, e da a: igele wagebi gobihei gagui amoma ha: giwane wele sia: i, “Waini fage da yoiba: le, dia gobiheiga waini sagaiga waini fage gamima!”
19 Un tas eņģelis cirta ar savu cirpi uz zemi un nogrieza ogas no zemes vīna koka un meta tās tai lielā Dieva dusmības vīna spaidā.
Amaiba: le, a:igele da ea gobiheiga fananu, waini fage fadegale, Gode Ea ougi bagade waini hano emo osa: gisu amo ganodini sanasi.
20 Un tas vīna spaids tapa mīts ārpus pilsētas, un no tā vīna spaida nāca asinis līdz zirgu iemauktiem pie tūkstoš un sešsimt birzumiem.
Amalalu, Gode da amo waini fage Ea waini hano emo osa: gisu amo ganodini osa: gilalu, maga: me bagade amo ea seda defei da 300 gilomida amola ea lugudu defei da gadenene 2 mida, Gode Ea waini osa: gisu amoga misi.
