Jaņa Atklāsmes Grāmata 13
1 Un es stāvēju uz jūras smiltīm. Un es redzēju zvēru izkāpjam no jūras, tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām bija zaimošanas vārdi.
Kai loe tuipui ih savuet nuiah kang doet. To naah takii hato hoi lu sarihto kaom, takii boih nuiah angraeng lumuek hato hoi a lu boih nuiah Sithaw ahmin kasae thuihaih kaom, tuipui thung hoiah tacawt tahang moi kasan maeto ka hnuk.
2 Un tas zvērs, ko es redzēju, bija pardelim līdzīgs, un viņa kājas kā lāča kājas, un viņa mute kā lauvas mute; un tas pūķis tam deva savu spēku un savu goda krēslu un lielu varu.
Ka hnuk ih moi kasan loe kaithlaeng hoiah anghmong, a khok loe taqom khok baktiah oh, anih ih pakha loe kaipui pakha baktiah oh: pahui pui mah anih hanah a thacakhaih, angmah ih angraeng tangkhang hoi kalen parai ukthaihaih akaa to paek.
3 Un es redzēju vienu no viņa galvām kā līdz nāvei ievainotu, un viņa nāves vaina tapa dziedināta, un visa zeme tam zvēram pakaļ brīnījās.
Anih ih lu maeto loe duek han khoek to ahmaa caak boeh, to tiah duek han khoek to kaom ahmaa to hoih pae let: long kaminawk boih dawnrai o moe, moisan hnuk ah bang o.
4 Un viņi pielūdza to pūķi, kas tam zvēram varu bija devis, un pielūdza to zvēru sacīdami: kas ir tam zvēram līdzīgs? Kas var ar to karot?
Moisan hanah ukthaihaih akaa paek pahui pui to kaminawk mah bok o: mi maw moisan baktiah kaom? Mi mah maw anih to tuh thai tih? tiah thuih o moe, moisan to a bok o.
5 Un tam tapa dota mute, runāt lielas lietas un Dieva zaimošanas, un vara tam tapa dota, karot četrdesmit divus mēnešus.
Khrah qui pali, hnetto thung kamoek lok apaehhaih, Sithaw ih ahmin kasae thuihaih hoi ukthaihaih akaa to anih hanah paek.
6 Un tas atdarīja savu muti un runāja zaimošanu pret Dievu, zaimodams Viņa vārdu un Viņa dzīvokli un tos, kas dzīvo debesīs.
Sithaw tangoenghaih, Sithaw ih ahmin kasae thuihaih, Sithaw ohhaih kahni im, van ah kaom kaminawk to kasae thuih hanah, anih ih pakha to paongh pae.
7 Un tam tapa dots, karot ar tiem svētiem un tos uzvarēt, un tam vara tapa dota pār visām ciltīm un valodām un tautām.
Kaciim kaminawk hoi misa angtuk moe, pazawk thaihaih to anih hanah paek o: kaminawk, lok congca apae kaminawk, prae kaminawk boih pazawk thaihaih to a tawnh.
8 Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kam vārdi nav rakstīti Tā Jēra dzīvības grāmatā, kas ir nokauts no pasaules radīšanas.
Long oh tangsuek nathuem hoi hum ih kahing Tuucaa ih cabu thungah ahmin tarik ai ih long kaminawk boih mah moisan to bok o tih.
9 Ja kam ir ausis, tas lai dzird.
Mi kawbaktih doeh naa tawn kami loe thaih nasoe.
10 Ja kas ved cietumā, tas ies cietumā; ja kas ar zobenu nokauj, tam ar zobenu būs tapt nokautam. Še to svēto pacietība un ticība!
Misong ah naeh han suek ih kami loe naeh o tih: sumsen hoi hum han suek ih kami loe sumsen hoiah hum o tih. Haeah kaciim kaminawk loe palungsawkhaih hoi oep kaom ah khosak han angaih.
11 Un es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes, un tam bija divi ragi, jēra ragiem līdzīgi, un tas runāja kā pūķis.
To pacoengah long hoiah tacawt tahang kalah moisan maeto ka hnuk; anih loe Tuucaa baktiah takii hnetto tawnh moe, pahui pui baktiah lok apaeh.
12 Un visu tā pirmā zvēra varu tas dara viņa priekšā, un dara, ka zeme un tie, kas uz tās dzīvo, pielūdz to pirmo zvēru, kam tā nāves vaina bija dziedināta.
Anih loe hmaloe ah kaom moisan ukthaihaih akaa patohhaih hoiah, long hoi a thungah kaom kaminawk boih mah, duek han khoek to ahmaa caak moe, kahoih let hmaloe ih moisan to bok o hanah toksak.
13 Un tas dara lielas zīmes, ka tas arī ugunij liek nokrist no debess uz zemi cilvēku priekšā.
Anih loe kalen parai dawnrai koi kaom hmuennawk to sak, kaminawk mik hnukah van hoiah long nuiah hmai to a kraksak.
14 Un tas pieviļ tos, kas dzīvo virs zemes caur tām zīmēm, ko darīt tā zvēra priekšā viņam ir dots, un saka uz tiem, kas virs zemes dzīvo, lai tie bildi taisa tam zvēram, kam tā vaina no zobena bija, un kas bija palicis dzīvs.
Hmaloe ih moisan hmaa ah dawnrai hmuennawk sakhaih rang hoiah anih mah long nuiah kaom kaminawk to aling; sumsen hoiah ahmaa caak pacoengah, kahing let moisan ih krang to sak o hanah, long nuiah kaom kaminawk khaeah lok a thuih pae.
15 Un tam tapa dots, tai zvēra bildei garu dot, ka tā zvēra bilde ir runātu, ir darītu, ka tie taptu nokauti, kas tā zvēra bildi nepielūgtu.
Anih mah moisan ih krang to lok apaehsak moe, hinghaih takhi doeh paek thaih; to moisan krang bok han koeh ai kaminawk boih to a hum.
16 Un tas dara, ka visiem, maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem, svabadiem un kalpiem, zīme top dota pie viņu labās rokas vai pie viņu pieres;
Anih mah kathoeng, kalen, angraeng, mithoe, kaloih, tamna boih angmacae bantang ban ah maw, to tih ai boeh loe lu pataeh ah maw catui daeng pae tih:
17 Un ka neviens nevar ne pirkt, ne pārdot, kā vien tas, kam tā zīme ir, tas zvēra vārds jeb viņa vārda skaitlis.
catui daenghaih maw, to tih ai boeh loe moisan ih ahmin maw, to tih ai boeh loe anih ih ahmin nambat maw tawn ai kami loe, hmuenmae zaw thai mak ai, qan doeh qan thai mak ai.
18 Še tā gudrība! Kam ir saprašana, tas lai pārskaita tā zvēra skaitli; jo tas ir cilvēka skaitlis, un viņa skaitlis ir sešsimt sešdesmit un seši.
To pongah haeah palunghahaih angaih. Mi kawbaktih doeh panoekthaihaih tawn kami loe moisan ih nambat to pakoep nasoe: to nambat loe kami maeto ih nambat ah oh; anih ih nambat loe cumvai taruk, qui taruk, tarukto.
