Jaņa Atklāsmes Grāmata 10
1 Un es redzēju citu spēcīgu eņģeli no debesīm nokāpjam, tas bija apģērbts ar mākoni, un varavīksne bija uz viņa galvas, un viņa vaigs bija tā kā saule un viņa kājas tā kā uguns stabi.
Hessafe guye, ta hara wolqqaama kiitanchchoy saloppe sa7a wodhdhishin be7as. I shaara ma77is; iya huu7iya bolla zuullay de7ees. Iya som77oy awa mela; iya tohoy tama tuussa mela.
2 Un tam atvērta grāmatiņa bija rokā, un tas lika savu labo kāju uz jūru un kreiso uz zemi.
He kiitanchchoy dooya de7iya issi guutha xaatha maxaafaa ba kushen oykkidi, ba ushachcha tohuwa abbaa bolla essidi, ba haddirssa tohuwa biitta bolla essis.
3 Un tas sauca ar stipru balsi, kā lauva rūc; un kad tas bija saucis, tad tie septiņi pērkoni runāja savās balsīs.
Gudiya gaammoda ba qaala dhoqqu oothidi waassis. I waassida wode laappun dadati bantta guunthaa sissidosona.
4 Un kad tie septiņi pērkoni savās balsīs bija runājuši, tad es tās gribēju rakstīt, un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: apzieģelē, ko tie septiņi pērkoni ir runājuši, un neraksti to.
Laappun dadati odettida wode ta xaafanaw giigettas. Shin saloppe, “Laappun dadati odidayssa maatamen gorddafe attin xaafoppa” yaagiya girssaa si7as.
5 Un tas eņģelis, ko es redzēju stāvām uz jūras un uz zemes, pacēla savu roku uz debesīm
Yaatidi, abbaa bollanne biittaa bolla eqqida, ta be7ida kiitanchchoy, ba ushachcha kushiya salo pude miccis.
6 Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, kas ir radījis debesis un, kas tur iekšā, un zemi un, kas tur iekšā, un jūru un, kas tur iekšā, ka laiks vairs nebūs. (aiōn g165)
I miccidi saloninne iya giddon de7iya ubbaa, sa7aninne iya giddon de7iya ubbaa, abbaanne iya giddon de7iya ubbaa medhdhida, merinaw de7iya Xoossaa sunthan caaqqidi, “Hizappe guye, Xoossay gam77enna. (aiōn g165)
7 Bet iekš tā septītā eņģeļa balss dienām, kad tas bazūnēs, tad Dieva noslēpums taps piepildīts, kā Viņš Saviem kalpiem, tiem praviešiem, ir pasludinājis.
Shin laappuntha kiitanchchoy ba moyziya punniya wode Xoossay ba aylle gidida nabeta baggara qonccisida xuura qofay polettana” yaagis.
8 Un tā balss, ko es biju dzirdējis no debesīm, atkal ar mani runāja un sacīja: ej, ņem to grāmatiņu, kas ir atvērta tā eņģeļa rokā, kas uz jūras un uz zemes stāv.
Hessafe guye, abbaa bollanne biittaa bolla eqqidi, “Iya kushen dooyettidi de7iya xaatha maxaafaa kiitanchchuwa kusheppe ekka” yaagidi nam77antho taw odishin si7as.
9 Un es nogāju pie tā eņģeļa un uz to sacīju: dod man to grāmatiņu; un tas uz mani sacīja: ņem un apēd to, un tā būs rūgta tavā vēderā, bet tavā mutē tā būs salda kā medus.
Taani he kiitanchchuwako bada, guutha xaatha maxaafaa imma gada oychchas. I taakko, “Ekkada ma; I ne ulon cammana, shin ne doonan eessada mal7ana” yaagis.
10 Un es to grāmatiņu ņēmu no tā eņģeļa rokas un to apēdu, un tā bija manā mutē salda kā medus, un kad es to biju apēdis, tā bija rūgta manā vēderā.
Taani kiitanchchuwa kusheppe he guutha xaatha maxaafaa ekkada mas; ta doonan eessada mal77is, shin ta ulon cammis.
11 Un viņš uz mani sacīja: tev būs atkal pasludināt nākošas lietas par daudz ļaudīm un tautām un valodām un ķēniņiem.
Hessafe guye, taakko, “Neeni yara ubbaas, dere ubbaas, dumma dumma doonan odetteyssatasinne kawotas tinbbite zaara odanaw bessees” yaagis.
