Jaņa Atklāsmes Grāmata 10
1 Un es redzēju citu spēcīgu eņģeli no debesīm nokāpjam, tas bija apģērbts ar mākoni, un varavīksne bija uz viņa galvas, un viņa vaigs bija tā kā saule un viņa kājas tā kā uguns stabi.
And I saw another strong angel coming down from heaven, clothed with a cloud, and a rainbow was upon his head, and his face was like the sun, and his feet as pillars of fire.
2 Un tam atvērta grāmatiņa bija rokā, un tas lika savu labo kāju uz jūru un kreiso uz zemi.
And he had in his hand a little book open. And he set his right foot upon the sea, and the left upon the land;
3 Un tas sauca ar stipru balsi, kā lauva rūc; un kad tas bija saucis, tad tie septiņi pērkoni runāja savās balsīs.
and he cried with a loud voice, as a lion roars. And when he had cried, the seven thunders uttered their voices.
4 Un kad tie septiņi pērkoni savās balsīs bija runājuši, tad es tās gribēju rakstīt, un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: apzieģelē, ko tie septiņi pērkoni ir runājuši, un neraksti to.
And when the seven thunders had spoken, I was about to write; and I heard a voice from heaven saying, Seal up the things which the seven thunders spoke, and write them not.
5 Un tas eņģelis, ko es redzēju stāvām uz jūras un uz zemes, pacēla savu roku uz debesīm
And the angel whom I saw standing upon the sea, and upon the land, lifted up his right hand to heaven,
6 Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, kas ir radījis debesis un, kas tur iekšā, un zemi un, kas tur iekšā, un jūru un, kas tur iekšā, ka laiks vairs nebūs. (aiōn g165)
and swore by him who liveth for ever and ever, who created the heaven, and the things therein, and the earth and the things therein, and the sea, and the things therein, that there should be no longer delay; (aiōn g165)
7 Bet iekš tā septītā eņģeļa balss dienām, kad tas bazūnēs, tad Dieva noslēpums taps piepildīts, kā Viņš Saviem kalpiem, tiem praviešiem, ir pasludinājis.
but in the days of the voice of the seventh angel, when he is about to sound, then should be finished the mystery of God, as he declared the glad tidings to his servants the prophets.
8 Un tā balss, ko es biju dzirdējis no debesīm, atkal ar mani runāja un sacīja: ej, ņem to grāmatiņu, kas ir atvērta tā eņģeļa rokā, kas uz jūras un uz zemes stāv.
And the voice which I heard out of heaven I heard again speaking to me, and saying: Go, take the little book which is open in the hand of the angel who is standing upon the sea, and upon the land.
9 Un es nogāju pie tā eņģeļa un uz to sacīju: dod man to grāmatiņu; un tas uz mani sacīja: ņem un apēd to, un tā būs rūgta tavā vēderā, bet tavā mutē tā būs salda kā medus.
And I went to the angel, telling him to give me the little book. And he saith to me, Take it, and eat it up; and it will make thy stomach bitter, but in thy mouth it will be sweet as honey.
10 Un es to grāmatiņu ņēmu no tā eņģeļa rokas un to apēdu, un tā bija manā mutē salda kā medus, un kad es to biju apēdis, tā bija rūgta manā vēderā.
And I took the little book out of the angel's hand, and ate it up; and it was in my mouth sweet as honey; and when I had eaten it, my stomach became bitter.
11 Un viņš uz mani sacīja: tev būs atkal pasludināt nākošas lietas par daudz ļaudīm un tautām un valodām un ķēniņiem.
And it was said to me, Thou must again prophesy concerning many peoples, and nations, and tongues, and kings.
