< Psalmi 95 >
1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.
Прийдіть, заспіваємо радісно Господу, вигукнемо піднесено скелі спасіння нашого.
2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.
Прийдемо перед обличчя Його з подякою, піснями прославимо Його.
3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.
Адже Господь – Бог великий і Цар могутніший від усіх богів.
4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.
У руці Його глибини землі, і вершини гір належать Йому;
5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.
море – Його, Він створив його, і суходіл Його руки утворили.
6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.
Прийдіть, поклонімося, впадемо долілиць, схилимо коліна перед Господом, Творцем нашим,
7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.
бо Він – наш Бог, а ми – народ Його пасовища, вівці, про яких Він піклується. Сьогодні, коли ви почуєте Його голос,
8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,
не зачерствійте серцями вашими, як у Мериві, як було того дня у Массі в пустелі,
9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.
де спокушали Мене предки ваші, випробовували Мене, хоча й бачили Моє діяння.
10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.
Сорок років дратував Мене цей рід, тоді сказав Я: «Вони народ, що блукає серцем, не знають шляхів Моїх.
11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.
Тому присягнув Я у гніві Моєму: не увійдуть вони до Мого спокою!»