< Psalmi 95 >
1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.
¡Vengan, cantemos con gozo a Yavé! ¡Aclamemos con júbilo a la Roca de nuestra salvación!
2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.
Entremos ante su Presencia con acción de gracias, Aclamémoslo con salmos.
3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.
Porque Yavé es ʼEL grande, Y gran Rey sobre todos los ʼelohim.
4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.
En su mano están las profundidades de la tierra. Suyas son las alturas de las montañas.
5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.
Suyo es el mar, pues Él lo hizo, Y sus manos formaron la tierra seca.
6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.
Vengan, adoremos y postrémonos. Arrodillémonos [ante] la Presencia de Yavé, nuestro Hacedor,
7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.
Porque Él es nuestro ʼElohim, Nosotros el pueblo de su prado y ovejas de su mano. Si ustedes oyen hoy su voz,
8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,
No endurezcan sus corazones como en Meriba, Como en el día de Masa en el desierto,
9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.
Cuando me tentaron sus antepasados. Me probaron, aunque vieron mi obra.
10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.
Durante 40 años estuve disgustado con aquella generación, Y dije: Es un pueblo que divaga en su corazón, Y no conoce mis caminos.
11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.
Por tanto, juré en mi ira Que no entrarán en mi reposo.