Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

KOMAIL kodo, pwe kitail pan kapina Ieowa o nijinij on paip en maur atail.

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

Kitail pan kola tuki on i kapin. Kitail en nijinijki on I pjalm!

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

Pwe Ieowa Kot lapalap amen, o Nanmarki lapalap amen pon anin kot akan karoj.

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

Pan jappa mi ni lim a, o pon komon nana me japwilim a.

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

Madau me japwilim a, pwe i me kotin wiadar, o lim a kan wiadar waja madekon.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Komail kodo, kitail pan kaudok, o dairukedi, o kelepuki mon Ieowa, me kotin wia kitail dar.

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

Pwe i atail Kot, a kitail aramaj en japwilim a wajan kamana o pwin en lim a. Ran wet, ma komail pan ron kapitie,

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

Komail der kapitakaila monion omail, duen a wiauier Meripa o ni ran en Maja nan jap tan.

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

Ni jam omail akan jonejon ia o kajau ia da, pwe re kilaner ai dodok kan.

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

Par paeijok I juede kilar di wet, o I indada: Monion en jon en aramaj duen met kin wukiwuk jili, o re jota men aja duen al ai kan.

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

I ap kaula ni ai makar: Irail jota pan konodi ai kamol.