Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

Laus Cantici David. Venite, exultemus Domino: iubilemus Deo salutari nostro:

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

Praeoccupemus faciem eius in confessione: et in psalmis iubilemus ei.

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

Quoniam Deus magnus Dominus: et rex magnus super omnes deos.

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

Quia in manu eius sunt omnes fines terrae: et altitudines montium ipsius sunt.

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

Quoniam ipsius est mare, et ipse fecit illud: et siccam manus eius formaverunt.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Venite adoremus, et procidamus: et ploremus ante Dominum, qui fecit nos.

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

Quia ipse est Dominus Deus noster: et nos populus pascuae eius, et oves manus eius.

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

Hodie si vocem eius audieritis, nolite obdurare corda vestra;

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

Sicut in irritatione secundum diem tentationis in deserto: ubi tentaverunt me patres vestri, probaverunt, et viderunt opera mea.

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

Quadraginta annis offensus fui generationi illi, et dixi: Semper hi errant corde.

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

Et isti non cognoverunt vias meas: ut iuravi in ira mea: Si introibunt in requiem meam.