Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

Laus cantici ipsi David. [Venite, exsultemus Domino; jubilemus Deo salutari nostro;

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

præoccupemus faciem ejus in confessione, et in psalmis jubilemus ei:

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

quoniam Deus magnus Dominus, et rex magnus super omnes deos.

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

Quia in manu ejus sunt omnes fines terræ, et altitudines montium ipsius sunt;

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

quoniam ipsius est mare, et ipse fecit illud, et siccam manus ejus formaverunt.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Venite, adoremus, et procidamus, et ploremus ante Dominum qui fecit nos:

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

quia ipse est Dominus Deus noster, et nos populus pascuæ ejus, et oves manus ejus.

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

Hodie si vocem ejus audieritis, nolite obdurare corda vestra

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

sicut in irritatione, secundum diem tentationis in deserto, ubi tentaverunt me patres vestri: probaverunt me, et viderunt opera mea.

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

Quadraginta annis offensus fui generationi illi, et dixi: Semper hi errant corde.

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

Et isti non cognoverunt vias meas: ut juravi in ira mea: Si introibunt in requiem meam.]