Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

Kommt herzu, laßt uns dem HERRN frohlocken und jauchzen dem Hort unsers Heils!

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

Lasset uns mit Danken vor sein Angesicht kommen und mit Psalmen ihm jauchzen!

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

Denn der HERR ist ein großer Gott und ein großer König über alle Götter.

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

Denn in seiner Hand ist, was die Erde bringet; und die Höhen der Berge sind auch sein.

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

Denn sein ist das Meer, und er hat's gemacht; und seine Hände haben das Trockne bereitet.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Kommt, laßt uns anbeten und knieen und niederfallen vor dem HERRN, der uns gemacht hat!

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

Denn er ist unser Gott, und wir das Volk seiner Weide und Schafe seiner Hand. Heute, so ihr seine Stimme höret,

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

so verstocket euer Herz nicht, wie zu Meriba geschah, wie zu Massa in der Wüste,

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

da mich eure Väter versuchten, fühleten und sahen mein Werk,

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

daß ich vierzig Jahre Mühe hatte mit diesem Volk und sprach: Es sind Leute, deren Herz immer den Irrweg will, und die meine Wege nicht lernen wollen;

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

daß ich schwur in meinem Zorn: Sie sollen nicht zu meiner Ruhe kommen!