Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

O come, let us sing unto the Lord: let us shout joyfully to the rock of our salvation.

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

Let us come before his presence with thanksgiving, and shout joyfully unto him with psalms.

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

For a great God is the Lord, and a great King above all Gods;

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

In whose hand are the deep places of the earth; and whose are the heights of mountains;

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

Whose is the sea, and who hath made it; and whose hands have formed the dry land.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Oh come, let us prostrate ourselves and bow down: let us kneel before the Lord our Maker.

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

For he is our God; and we are the people of his pasture, and the flock of his hand: yea, this day, if ye will hearken to his voice,

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

Harden not your heart, as at Meribah, as on the day of the temptation in the wilderness:

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

When your fathers tempted me, proved me, although they had seen my doing.

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

Forty years long did I feel loathing on that generation, and I said, It is a people of an erring heart; and they truly acknowledged not my ways:

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

So that I swore in my wrath, that they should not enter into my rest.