Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

Kom, lad os Juble, for HERREN, råbe af fryd for vor Frelses Klippe,

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

møde med Tak for hans Åsyn, juble i Sang til hans Pris!

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

Thi HERREN er en vældig Gud, en Konge stor over alle Guder;

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

i hans Hånd er Jordens dybder, Bjergenes Tinder er hans;

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

Havet er hans, han har skabt det, det tørre Land har hans Hænder dannet.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Kom, lad os bøje os, kaste os ned, knæle for HERREN, vor Skaber!

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

Thi han er vor Gud, og vi er det Folk, han vogter, den Hjord, han leder. Ak, lytted I dog i Dag til hans Røst:

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

"Forhærder ej eders Hjerte som ved Meriba, som dengang ved Massa i Ørkenen,

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

da eders Fædre fristede mig, prøved mig, skønt de havde set mit Værk.

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

Jeg væmmedes fyrretyve År ved denne Slægt, og jeg sagde: Det er et Folk med vildfarne Hjerter, de kender ej mine Veje.

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

Så svor jeg da i min Vrede: De skal ikke gå ind til min Hvile!