Psalmi 95

1 Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

Dođite, kličimo Jahvi, uzvikujmo Hridi, Spasitelju svome!

2 Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

Pred lice mu stupimo s hvalama, kličimo mu u pjesmama!

3 Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

Jer velik je Jahve, Bog naš, Kralj veliki nad svim bogovima.

4 Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

U njegovoj su ruci zemaljske dubine, njegovi su vrhunci planina.

5 Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

Njegovo je more, on ga je stvorio, i kopno koje načiniše ruke njegove.

6 Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

Dođite, prignimo koljena i padnimo nice, poklonimo se Jahvi koji nas stvori!

7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

Jer on je Bog naš, a mi narod paše njegove, ovce što on ih čuva. O, da danas glas mu poslušate:

8 Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

“Ne budite srca tvrda kao u Meribi, kao u dan Mase u pustinji

9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

gdje me iskušavahu očevi vaši premda vidješe djela moja.

10 Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

Četrdeset ljeta jadio me naraštaj onaj, pa rekoh: 'Narod su nestalna srca i ne promiču moje putove.'

11 Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.

Stog se zakleh u svom gnjevu: 'Nikad neće ući u moj pokoj!'”