Psalmi 94
1 Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!
Psalmus ipsi David, quarta sabbati. [Deus ultionum Dominus; Deus ultionum libere egit.
2 Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.
Exaltare, qui judicas terram; redde retributionem superbis.
3 Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?
Usquequo peccatores, Domine, usquequo peccatores gloriabuntur;
4 Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.
effabuntur et loquentur iniquitatem; loquentur omnes qui operantur injustitiam?
5 Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,
Populum tuum, Domine, humiliaverunt, et hæreditatem tuam vexaverunt.
6 Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,
Viduam et advenam interfecerunt, et pupillos occiderunt.
7 Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.
Et dixerunt: Non videbit Dominus, nec intelliget Deus Jacob.
8 Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?
Intelligite, insipientes in populo; et stulti, aliquando sapite.
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?
Qui plantavit aurem non audiet? aut qui finxit oculum non considerat?
10 Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,
Qui corripit gentes non arguet, qui docet hominem scientiam?
11 Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.
Dominus scit cogitationes hominum, quoniam vanæ sunt.
12 Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,
Beatus homo quem tu erudieris, Domine, et de lege tua docueris eum:
13 To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.
ut mitiges ei a diebus malis, donec fodiatur peccatori fovea.
14 Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.
Quia non repellet Dominus plebem suam, et hæreditatem suam non derelinquet,
15 Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.
quoadusque justitia convertatur in judicium: et qui juxta illam, omnes qui recto sunt corde.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?
Quis consurget mihi adversus malignantes? aut quis stabit mecum adversus operantes iniquitatem?
17 Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.
Nisi quia Dominus adjuvit me, paulominus habitasset in inferno anima mea. (questioned)
18 Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.
Si dicebam: Motus est pes meus: misericordia tua, Domine, adjuvabat me.
19 Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.
Secundum multitudinem dolorum meorum in corde meo, consolationes tuæ lætificaverunt animam meam.
20 Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -
Numquid adhæret tibi sedes iniquitatis, qui fingis laborem in præcepto?
21 Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.
Captabunt in animam justi, et sanguinem innocentem condemnabunt.
22 Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.
Et factus est mihi Dominus in refugium, et Deus meus in adjutorium spei meæ.
23 Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.
Et reddet illis iniquitatem ipsorum, et in malitia eorum disperdet eos: disperdet illos Dominus Deus noster.]
