Psalmi 94
1 Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!
Herr! Als der Rache Gott, als Gott der Rache zeige Dich!
2 Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.
Erhebe Dich als Erdenrichter! Vergilt den Stolzen nach Verdienst!
3 Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?
Wie lange sollen Frevler, Herr, wie lange sollen Frevler noch frohlocken
4 Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.
und geifernd so Vermessenes reden und alle Übeltäter so sich brüsten
5 Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,
Sie treten, Herr, Dein Volk. Die ewig Deinen quälen sie,
6 Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,
erwürgen Fremdlinge und Witwen und morden Waisen, sprechend:
7 Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.
"Der Herr sieht's nicht; nicht merkt es Jakobs Gott."
8 Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?
Ihr Albernen im Volke werdet klug! Ihr Törichten! Wann wollt ihr das begreifen?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?
Nicht hören sollte, der das Ohr erschafft? Nicht sehen, der das Auge hat gebildet?
10 Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,
Nicht strafen sollte, der die Heidenvölker züchtigt? Er, der den Menschen Einsicht schenkt?
11 Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.
Die menschlichen Gedanken kennt der Herr, wie sie so eitel sind. -
12 Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,
Dem Manne Heil, den Du erziehst, o Herr, aus Deiner Lehre ihn belehrst,
13 To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.
ihn ob des Bösen Glück beruhigend, bis daß gegraben ist die Grube für den Frevler:
14 Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.
"Der Herr verstößt sein Volk nicht ganz, verläßt die ewig Seinen nicht.
15 Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.
Noch immer sitzt er zu Gericht; ihm fallen alle frommen Herzen zu."
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?
Wer steht mir gegen Bösewichter bei? Wer tritt für mich den Übles Tuenden entgegen?
17 Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.
Wenn nicht der Herr mein Beistand wäre, dann läge meine Seele bald im Reich der Stille.
18 Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.
Obschon ich wähnte, daß mein Fuß gewankt, so hält mich dennoch Deine Gnade aufrecht, Herr.
19 Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.
Und streiten sich in meinem Innern die Gedanken, so labt an Deinen Tröstungen sich meine Seele.
20 Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -
Hat schon des Unrechts Stuhl der aufgestellt, der Unheil dem Gesetz bereitet?
21 Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.
Sie klagen fromme Seelen an; unschuldig Blut verdammen sie. -
22 Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.
Doch eine Burg sei mir der Herr, mein Gott, mein Zufluchtsfels!
23 Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.
Er lohne ihnen auch ihr Unrecht; er tilge sie in ihrer Bosheit! Der Herr vertilge sie, er, unser Gott.
