< Psalmi 94 >
1 Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!
Herra Jumala, jonka kostot ovat, Jumala, jonka kostot ovat, selkiästi itses näytä.
2 Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.
Korota sinuas, maailman tuomari: maksa ylpeille, mitä he ansainneet ovat.
3 Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?
Herra, kuinka kauvan pitää jumalattomain, kuinka kauvan pitää jumalattomain riemuitseman?
4 Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.
Tiuskuman ja puhuman niin ylpiästi, ja kaikki pahantekiät niin kerskaaman?
5 Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,
Herra, he polkevat alas sinun kansas, ja sinun perimistäs he vaivaavat.
6 Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,
Lesket ja muukalaiset he tappavat, ja orvot he kuolettavat,
7 Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.
Ja sanovat: ei Herra sitä näe, ja Jakobin Jumala ei sitä tottele.
8 Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?
Ymmärtäkäät siis, te hullut kansan seassa! ja, te tyhmät, koska te taitaviksi tulette?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?
Joka korvan on istuttanut, eikö hän kuule? eli joka silmän loi, eikö hän näe?
10 Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,
Joka pakanoita kurittaa, eikö hän rankaise, joka ihmisille opettaa tiedon?
11 Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.
Mutta Herra tietää ihmisten ajatukset, että ne turhat ovat.
12 Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,
Autuas on se, jota sinä, Herra, kuritat, ja opetat sinun laistas,
13 To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.
Että hänellä kärsivällisyys olis, koska vastoin käy, siihenasti kuin jumalattomalle hauta valmistetaan.
14 Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.
Sillä ei Herra heitä kansaansa pois, eli hylkää perimistänsä.
15 Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.
Sillä oikeuden pitää sittekin oikeuden oleman, ja kaikki hurskaat sydämet sitä seuraavat.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?
Kuka seisoo minun kanssani pahoja vastaan? kuka astuu minun tyköni pahointekiöitä vastaan?
17 Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.
Ellei Herra minua auttaisi, niin minun sieluni makais lähes hiljaisuudessa.
18 Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.
Minä sanoin: minun jalkani on horjunut, vaan sinun armos, Herra, minun tukesi.
19 Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.
Minulla oli paljo surua sydämessäni; mutta sinun lohdutukses ilahutti minun sieluni.
20 Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -
Etpäs mielisty koskaan tosin vahingolliseen istuimeen, joka lain häijysti opettaa.
21 Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.
He kokoovat joukkonsa vanhurskaan sielua vastaan, ja tuomitsevat viattoman veren kadotukseen,
22 Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.
Mutta Herra on minun varjelukseni: minun Jumalani on minun uskallukseni turva,
23 Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.
Ja hän kostaa heidän vääryytensä, ja hukuttaa heitä heidän pahuutensa tähden: Herra, meidän Jumalamme, hukuttaa heitä.