< Psalmi 94 >

1 Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!
HERRE, du Hævnens Gud, du Hævnens Gud, træd frem i Glans;
2 Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā tiem lepniem pēc viņu nopelna.
staa op, du Jordens Dommer, øv Gengæld mod de hovmodige!
3 Cik ilgi tiem bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi tiem bezdievīgiem būs priecāties?
Hvor længe skal gudløse, HERRE, hvor længe skal gudløse juble?
4 Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.
De fører tøjlesløs Tale, hver Udaadsmand ter sig som Herre;
5 Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,
de underkuer, o HERRE, dit Folk og undertrykker din Arvelod;
6 Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,
de myrder Enke og fremmed, faderløse slaar de ihjel;
7 Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.
de siger: »HERREN kan ikke se, Jakobs Gud kan intet mærke!«
8 Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp tiem ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?
Forstaa dog, I Taaber blandt Folket! Naar bliver I kloge, I Daarer?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?
Skulde han, som plantede Øret, ej høre, han, som dannede Øjet, ej se?
10 Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,
Skulde Folkenes Tugtemester ej revse, han som lærer Mennesket indsigt?
11 Tas Kungs zin cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.
HERREN kender Menneskets Tanker, thi de er kun Tomhed.
12 Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,
Salig den Mand, du tugter, HERRE, og vejleder ved din Lov
13 To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.
for at give ham Ro for onde Dage, indtil der graves en Grav til den gudløse;
14 Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.
thi HERREN bortstøder ikke sit Folk og svigter ikke sin Arvelod.
15 Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.
Den retfærdige kommer igen til sin Ret, en Fremtid har hver oprigtig af Hjertet.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?
Hvo staar mig bi mod Ugerningsmænd? hvo hjælper mig mod Udaadsmænd?
17 Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.
Var HERREN ikke min Hjælp, snart hviled min Sjæl i det stille.
18 Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.
Naar jeg tænkte: »Nu vakler min Fod«, støtted din Naade mig, HERRE;
19 Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.
da mit Hjerte var fuldt af ængstede Tanker, husvaled din Trøst min Sjæl.
20 Vai Tu biedrs būtu tam posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -
Staar du i Pagt med Fordærvelsens Domstol, der skaber Uret i Lovens Navn?
21 Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.
Jager de end den retfærdiges Liv og dømmer uskyldigt Blod,
22 Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.
HERREN er dog mit Bjærgested, min Gud er min Tilflugtsklippe;
23 Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.
han vender deres Uret imod dem selv, udsletter dem for deres Ondskab; dem udsletter HERREN vor Gud.

< Psalmi 94 >