Psalmi 92
1 Dziesma svētdienā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
En Salme. En Sang for Sabbatsdagen.
2 Rītos izteikt Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību,
Det er godt at takke HERREN, lovsynge dit Navn, du Højeste,
3 Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm.
ved Gry forkynde din Naade, om Natten din Trofasthed
4 Jo, Kungs, Tu mani iepriecini ar Saviem darbiem; es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
til tistrenget Lyre, til Harpe, til Strengeleg paa Citer!
5 Ak Kungs, cik lieli ir Tavi darbi, cik ļoti dziļas Tavas domas!
Thi ved dit Værk har du glædet mig, HERRE, jeg jubler over dine Hænders Gerning.
6 Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot.
Hvor store er dine Gerninger, HERRE, dine Tanker saare dybe!
7 Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam.
Taaben fatter det ikke, Daaren skønner ej sligt.
8 Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi.
Spirer de gudløse end som Græsset, blomstrer end alle Udaadsmænd, er det kun for at lægges øde for stedse,
9 Jo redzi, Tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti.
men du er ophøjet for evigt, HERRE.
10 Bet Tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu.
Thi se, dine Fjender, HERRE, se, dine Fjender gaar under, alle Udaadsmænd spredes!
11 Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas.
Du har løftet mit Horn som Vildoksens, kvæget mig med den friskeste Olie;
12 Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Lībanus.
det fryder mit Øje at se mine Fjender, mit Øre at høre mine Avindsmænd.
13 Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos.
De retfærdige grønnes som Palmen, vokser som Libanons Ceder;
14 Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi,
plantet i HERRENS Hus grønnes de i vor Guds Forgaarde;
15 Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie Viņa.
selv graanende bærer de Frugt, er friske og fulde af Saft for at vidne, at HERREN er retvis, min Klippe, hos hvem ingen Uret findes.
