Psalmi 92

1 Dziesma svētdienā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,

En Psalme, en Sang paa Sabbatens Dag.

2 Rītos izteikt Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību,

Det er godt at takke Herren og at lovsynge dit Navn, du Højeste!

3 Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm.

at kundgøre din Miskundhed om Morgenen og din Sandhed om Natten

4 Jo, Kungs, Tu mani iepriecini ar Saviem darbiem; es gavilēju par to, ko Tava roka dara.

paa de ti Strenge og paa Psalteren til Harpens Klang.

5 Ak Kungs, cik lieli ir Tavi darbi, cik ļoti dziļas Tavas domas!

Thi, Herre! du har glædet mig ved dit Værk; jeg vil synge med Fryd om dine Hænders Gerninger.

6 Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot.

Herre! hvor store ere dine Gerninger, dine Tanker ere meget dybe.

7 Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam.

En ufornuftig Mand kender det ikke, og en Daare forstaar ikke dette.

8 Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi.

Naar de ugudelige grønnes som en Urt, og alle de, som gøre Uret, blomstre, er det til deres Ødelæggelse stedse og altid.

9 Jo redzi, Tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti.

Men du, Herre, er høj evindelig.

10 Bet Tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu.

Thi se, dine Fjender, Herre! thi se, dine Fjender skulle omkomme, alle de, som gøre Uret, skulle adspredes.

11 Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas.

Men du ophøjede mit Horn som Enhjørningens; jeg er overgydt med frisk Olie.

12 Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Lībanus.

Og mit Øje saa paa mine Fjender, mine Øren hørte paa de onde, som opstode imod mig.

13 Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos.

Den retfærdige skal grønnes som et Palmetræ, han skal vokse som et Cedertræ paa Libanon.

14 Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi,

De, som ere plantede i Herrens Hus, de skulle grønnes i vor Guds Forgaarde.

15 Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie Viņa.

De skulle endnu bære Frugt, naar de ere graahærdede, de skulle være saftige og grønne til at forkynde, at Herren er oprigtig, min Klippe, og at der ikke er Uret hos ham.