Psalmi 91
1 Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
Laus Cantici David. Qui habitat in adiutorio Altissimi, in protectione Dei cæli commorabitur.
2 Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
Dicet Domino: Susceptor meus es tu, et refugium meum: Deus meus sperabo in eum.
3 Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
Quoniam ipse liberavit me de laqueo venantium, et a verbo aspero.
4 Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
Scapulis suis obumbrabit tibi: et sub pennis eius sperabis:
5 Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
Scuto circumdabit te veritas eius: non timebis a timore nocturno,
6 No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
A sagitta volante in die, a negotio perambulante in tenebris: ab incursu, et dæmonio meridiano.
7 Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
Cadent a latere tuo mille, et decem millia a dextris tuis: ad te autem non appropinquabit.
8 Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
Verumtamen oculis tuis considerabis: et retributionem peccatorum videbis.
9 Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
Quoniam tu es Domine spes mea: Altissimum posuisti refugium tuum.
10 Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
Non accedet ad te malum: et flagellum non appropinquabit tabernaculo tuo.
11 Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
Quoniam angelis suis mandavit de te: ut custodiant te in omnibus viis tuis.
12 Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
In manibus portabunt te: ne forte offendas ad lapidem pedem tuum.
13 Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
Super aspidem, et basiliscum ambulabis: et conculcabis leonem et draconem.
14 „Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
Quoniam in me speravit, liberabo eum: protegam eum, quoniam cognovit nomen meum.
15 Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
Clamabit ad me, et ego exaudiam eum: cum ipso sum in tribulatione: eripiam eum et glorificabo eum.
16 Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.
Longitudine dierum replebo eum: et ostendam illi salutare meum.
