Psalmi 90
1 Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.
En Bøn af den Guds Mand Moses. Herre, du var vor Bolig Slægt efter Slægt.
2 Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam tas stiprais Dievs.
Førend Bjergene fødtes og Jord og Jorderig blev til, fra Evighed til Evighed er du, o Gud!
3 Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.
Mennesket gør du til Støv igen, du siger: »Vend tilbage, I Menneskebørn!«
4 Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā tā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.
Thi tusind Aar er i dine Øjne som Dagen i Gaar, der svandt, som en Nattevagt.
5 Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,
Du skyller dem bort, de bliver som en Søvn. Ved Morgen er de som Græsset, der gror;
6 Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.
ved Morgen gror det og blomstrer, ved Aften er det vissent og tørt.
7 Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.
Thi ved din Vrede svinder vi hen, og ved din Harme forfærdes vi.
8 Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.
Vor Skyld har du stillet dig for Øje, vor skjulte Brøst for dit Aasyns Lys.
9 Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
Thi alle vore Dage glider hen i din Vrede, vore Aar svinder hen som et Suk.
10 Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tā aiziet ātri un mēs skrienam nost.
Vore Livsdage er halvfjerdsindstyve Aar, og kommer det højt, da firsindstyve. Deres Herlighed er Møje og Slid, thi hastigt gaar det, vi flyver af Sted.
11 Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?
Hvem fatter din Vredes Vælde, din Harme i Frygt for dig!
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.
At tælle vore Dage lære du os, saa vi kan faa Visdom i Hjertet!
13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.
Vend tilbage, HERRE! Hvor længe! Hav Medynk med dine Tjenere;
14 Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.
mæt os aarle med din Miskundhed, saa vi kan fryde og glæde os alle vore Dage.
15 Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.
Glæd os det Dagetal, du ydmyged os, det Aaremaal, da vi led ondt!
16 Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.
Lad dit Værk aabenbares for dine Tjenere og din Herlighed over deres Børn!
17 Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!
HERREN vor Guds Livsalighed være over os! Og frem vore Hænders Værk for os, ja frem vore Hænders Værk!
