Psalmi 89
1 Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
Eine Unterweisung. Von Etan, dem Esrachiten: Die Gnadenerweisungen des HERRN will ich ewiglich besingen und seine Wahrheit mit meinem Munde verkündigen von Geschlecht zu Geschlecht.
2 Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
Und zwar sage ich: Auf ewig wird die Gnade gebaut, in den Himmeln bestätigst du deine Treue:
3 “Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
«Ich habe mit meinem Auserwählten einen Bund geschlossen, habe meinem Knecht David geschworen:
4 Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)
Auf ewig will ich deinen Samen bestätigen und für alle Geschlechter bauen deinen Thron!» (Pause)
5 Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.
Und die Himmel werden deine Wundertat preisen, o HERR, ja, deine Treue in der Gemeinde der Heiligen!
6 Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
Denn wer in den Wolken ist dem HERRN zu vergleichen, wer ist dem HERRN ähnlich unter den Göttersöhnen?
7 Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
Gott ist sehr schrecklich im Kreise der Heiligen und furchtbar über alle um ihn her.
8 Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
HERR, Gott der Heerscharen, wer ist mächtig wie du? Und deine Treue ist um dich her!
9 Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
Du herrschest über das stolze Meer; wenn sich seine Wellen erheben, so glättest du sie.
10 Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
Du hast Rahab wie einen Erschlagenen zermalmt, mit deinem starken Arm zerstreutest du deine Feinde.
11 Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
Dein ist der Himmel, dir gehört auch die Erde, der Weltkreis und was ihn erfüllt; du hast es alles gegründet.
12 Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
Norden und Süden hast du erschaffen, Tabor und Hermon jauchzen ob deines Namens.
13 Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
Du hast einen Arm voll Kraft, stark ist deine Hand, hoch erhoben deine Rechte.
14 Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
Recht und Gerechtigkeit sind deines Thrones Feste, Gnade und Treue gehen vor deinem Angesicht her.
15 Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
Wohl dem Volk, das den Jubelschall kennt! O HERR, im Lichte deines Angesichts werden sie wandeln.
16 Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
Ob deines Namens frohlocken sie allezeit und sind erhoben durch deine Gerechtigkeit;
17 Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
denn du bist ihr mächtiger Ruhm und durch deine Huld wird unser Horn erhöht.
18 Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
Denn vom HERRN kommt unser Schild und vom Heiligen Israels unser König.
19 Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
Damals redetest du durch ein Gesicht mit deinen Frommen und sprachst: «Ich habe die Hilfe einem Helden übertragen, einen Auserwählten aus dem Volk erhöht;
20 Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
ich habe meinen Knecht David gefunden und ihn mit meinem heiligen Öl gesalbt;
21 Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
meine Hand soll beständig mit ihm sein, und mein Arm soll ihn stärken.
22 Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
Kein Feind soll ihn überlisten und kein Ruchloser ihn unterdrücken;
23 Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
sondern ich will seine Widersacher vor ihm zermalmen und seine Hasser schlagen;
24 Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
aber meine Treue und Gnade sollen mit ihm sein, und in meinem Namen soll sein Horn sich erheben.
25 Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
Und ich will seine Hand ins Meer tauchen und seine Rechte in die Ströme.
26 Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
Er wird zu mir rufen: Du bist mein Vater, mein Gott und der Fels meines Heils.
27 Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
Und ich will ihn zum Erstgeborenen machen, zum Höchsten der Könige auf Erden.
28 Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
Auf ewig bewahre ich ihm meine Gnade, und mein Bund soll ihm festbleiben.
29 Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
Und ich setze seinen Samen auf ewig ein und mache seinen Thron wie die Tage des Himmels.
30 Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
Wenn seine Söhne mein Gesetz verlassen und nicht in meinen Verordnungen wandeln,
31 Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
wenn sie meine Satzungen entheiligen und meine Gebote nicht beachten,
32 Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
so will ich ihre Sünden mit der Rute heimsuchen und ihre Missetat mit Schlägen;
33 Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
aber meine Gnade will ich ihm nicht entziehen und meine Treue nicht verleugnen;
34 Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
meinen Bund will ich nicht ungültig machen und nicht ändern, was über meine Lippen gekommen ist.
35 Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
Einmal habe ich bei meiner Heiligkeit geschworen; sollte ich David belügen?
36 Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.
Sein Same soll ewig bleiben und sein Thron wie die Sonne vor mir;
37 Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)
wie der Mond soll er ewig bestehen und wie der Zeuge in den Wolken zuverlässig sein!» (Pause)
38 Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
Und doch hast du verstoßen und verworfen und bist zornig geworden über deinen Gesalbten!
39 Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
Du verachtest den Bund deines Knechtes und trittst seine Krone zu Boden;
40 Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
du hast alle seine Mauern zerrissen und seine Festungen in Trümmer gelegt;
41 Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
es berauben ihn alle, die vorüberziehen, er ist seinen Nachbarn zum Gespött;
42 Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
du hast die rechte Hand seiner Widersacher erhöht, hast allen seinen Feinden Freude gemacht;
43 Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
du ließest zurückweichen sein scharfes Schwert und schenktest ihm keinen Sieg im Krieg;
44 Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
du hast seinem Glanz ein Ende gemacht und seinen Thron zu Boden gestürzt;
45 Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)
du hast die Tage seiner Jugend verkürzt und ihn mit Schande bedeckt. (Pause)
46 Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
Wie lange, o HERR, willst du dich so verbergen? Soll dein Zorn stets wie Feuer brennen?
47 Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
Gedenke mein! Was ist das Leben? Warum willst du alle Menschenkinder vergeblich erschaffen haben?
48 Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)
Wo ist einer, der den Tod nicht sähe und seine Seele erretten könnte von des Totenreichs Gewalt? (Pause) (Sheol h7585)
49 Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
Wo sind, o Herr, deine frühern Gnadenerweise, die du dem David in deiner Treue zugeschworen hast?
50 Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
Gedenke, o Herr, der Schmach, die deinen Knechten angetan wird, daß ich in meinem Busen den Hohn der vielen Völker trage,
51 Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
womit deine Feinde dich, HERR, schmähen, womit sie schmähen die Fußstapfen deines Gesalbten!
52 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.
Gepriesen sei der HERR ewiglich! Amen, Amen!
