Psalmi 89

1 Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.

Eine Unterweisung Ethans, des Esrahiten. Ich will singen von der Gnade des HERRN ewiglich und seine Wahrheit verkündigen mit meinem Munde für und für,

2 Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”

und sage also: Daß eine ewige Gnade wird aufgehen, und du wirst deine Wahrheit treulich halten im Himmel.

3 “Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.

Ich habe einen Bund gemacht mit meinem Auserwählten, ich habe David, meinem Knechte, geschworen:

4 Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)

Ich will dir ewiglich Samen verschaffen und deinen Stuhl bauen für und für. (Sela)

5 Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.

Und die Himmel werden, HERR, deine Wunder preisen und deine Wahrheit in der Gemeine der Heiligen.

6 Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?

Denn wer mag in den Wolken dem HERRN gleich gelten und gleich sein unter den Kindern der Götter dem HERRN?

7 Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.

Gott ist fast mächtig in der Sammlung der Heiligen und wunderbarlich über alle, die um ihn sind.

8 Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.

HERR, Gott, Zebaoth, wer ist wie du, ein mächtiger Gott? Und deine Wahrheit ist um dich her.

9 Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.

Du herrschest über das ungestüme Meer; du stillest seine Wellen, wenn sie sich erheben.

10 Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.

Du schlägst Rahab zu Tode; du zerstreuest deine Feinde mit deinem starken Arm.

11 Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.

Himmel und Erde ist dein; du hast gegründet den Erdboden, und was drinnen ist.

12 Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.

Mitternacht und Mittag hast du geschaffen; Thabor und Hermon jauchzen in deinem Namen.

13 Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.

Du hast einen gewaltigen Arm; stark ist deine Hand und hoch ist deine Rechte.

14 Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.

Gerechtigkeit und Gericht ist deines Stuhls Festung; Gnade und Wahrheit sind vor deinem Angesichte.

15 Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.

Wohl dem Volk, das jauchzen kann! HERR, sie werden im Licht deines Antlitzes wandeln.

16 Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.

Sie werden über deinem Namen täglich fröhlich sein und in deiner Gerechtigkeit herrlich sein.

17 Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.

Denn du bist der Ruhm ihrer Stärke und durch deine Gnade wirst du unser Horn erhöhen.

18 Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.

Denn der HERR ist unser Schild, und der Heilige in Israel ist unser König.

19 Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.

Dazumal redetest du im Gesichte zu deinem Heiligen und sprachest: Ich habe einen Held erwecket, der helfen soll; ich habe erhöhet einen Auserwählten aus dem Volk;

20 Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.

ich habe funden meinen Knecht David, ich habe ihn gesalbet mit meinem heiligen Öle.

21 Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;

Meine Hand soll ihn erhalten, und mein Arm soll ihn stärken.

22 Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.

Die Feinde sollen ihn nicht überwältigen, und die Ungerechten sollen ihn nicht dämpfen,

23 Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.

sondern ich will seine Widersacher schlagen vor ihm her, und die ihn hassen, will ich plagen.

24 Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.

Aber meine Wahrheit und Gnade soll bei ihm sein, und sein Horn soll in meinem Namen erhaben werden.

25 Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.

Ich will seine Hand ins Meer stellen und seine Rechte in die Wasser.

26 Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.

Er wird mich nennen also: Du bist mein Vater, mein Gott und Hort, der mir hilft.

27 Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.

Und ich will ihn zum ersten Sohn machen, allerhöchst unter den Königen auf Erden.

28 Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.

Ich will ihm ewiglich behalten meine Gnade, und mein Bund soll ihm fest bleiben.

29 Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.

Ich will ihm ewiglich Samen geben und seinen Stuhl, solange der Himmel währet, erhalten.

30 Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;

Wo aber seine Kinder mein Gesetz verlassen und in meinen Rechten nicht wandeln,

31 Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;

so sie meine Ordnungen entheiligen und meine Gebote nicht halten,

32 Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.

will ich ihre Sünde mit der Rute heimsuchen und ihre Missetat mit Plagen.

33 Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.

Aber meine Gnade will ich nicht von ihm wenden und meine Wahrheit nicht lassen fehlen.

34 Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.

Ich will meinen Bund nicht entheiligen und nicht ändern, was aus meinem Munde gegangen ist.

35 Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.

Ich habe einst geschworen bei meiner Heiligkeit: Ich will David nicht lügen.

36 Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.

Sein Same soll ewig sein und sein Stuhl vor mir wie die Sonne;

37 Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)

wie der Mond soll er ewiglich erhalten sein und gleichwie der Zeuge in den Wolken gewiß sein. (Sela)

38 Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.

Aber nun verstößest du und verwirfest und zürnest mit deinem Gesalbten.

39 Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.

Du verstörest den Bund deines Knechtes und trittst seine Krone zu Boden.

40 Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.

Du zerreißest alle seine Mauern und lässest seine Festen zerbrechen.

41 Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.

Es rauben ihn alle, die vorübergehen; er ist seinen Nachbarn ein Spott worden.

42 Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.

Du erhöhest die Rechte seiner Widerwärtigen und erfreuest alle seine Feinde.

43 Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.

Auch hast du die Kraft seines Schwerts weggenommen und lässest ihn nicht siegen im Streit.

44 Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.

Du zerstörest seine Reinigkeit und wirfest seinen Stuhl zu Boden.

45 Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)

Du verkürzest die Zeit seiner Jugend und bedeckest ihn mit Hohn. (Sela)

46 Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?

HERR, wie lange willst du dich so gar verbergen und deinen Grimm wie Feuer brennen lassen?

47 Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?

Gedenke, wie kurz mein Leben ist! Warum willst du alle Menschen umsonst geschaffen haben?

48 Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)

Wo ist jemand, der da lebet und den Tod nicht sehe, der seine Seele errette aus der Hölle Hand? (Sela) (Sheol h7585)

49 Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?

HERR, wo ist deine vorige Gnade, die du David geschworen hast in deiner Wahrheit?

50 Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,

Gedenke, HERR, an die Schmach deiner Knechte, die ich trage in meinem Schoß von so vielen Völkern allen,

51 Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.

damit dich, HERR, deine Feinde schmähen, damit sie schmähen die Fußtapfen deines Gesalbten.

52 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.