Psalmi 89
1 Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
(En Maskil af Ezraitten Etan.) Om HERRENs, Nåde vil jeg evigt synge, fra Slægt til Slægt med min Mund forkynde din Trofasthed.
2 Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
Thi du har sagt: "En evig Bygning er Nåden!" I Himlen har du grundfæstet din Trofasthed.
3 “Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
Jeg sluttede en Pagt med min udvalgte, tilsvor David, min Tjener:
4 Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)
"Jeg lader din Sæd bestå for evigt, jeg bygger din Trone fra Slægt til Slægt!" (Sela)
5 Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.
Og Himlen priser dit Under, HERRE, din Trofasthed i de Helliges Forsamling.
6 Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
Thi hvem i Sky er HERRENs Lige, hvo er som HERREN iblandt Guds Sønner?
7 Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
En forfærdelig Gud i de Helliges Kreds, stor og frygtelig over alle omkring ham.
8 Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
HERRE, Hærskarers Gud, hvo er som du? HERRE, din Nåde og Trofasthed omgiver dig.
9 Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
Du mestrer Havets Overmod; når Bølgerne bruser, stiller du dem.
10 Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
Du knuste Rahab som en fældet Kriger, splitted dine Fjender med vældig Arm.
11 Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
Din er Himlen, og din er Jorden, du grundede Jorderig med dets Fylde.
12 Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
Norden og Sønden skabte du, Tabor og Hermon jubler over dit Navn.
13 Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
Du har en Arm med Vælde, din Hånd er stærk, din højre løftet.
14 Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
Retfærd og Ret er din Trones Grundvold, Nåde og Sandhed står for dit Åsyn.
15 Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
Saligt det Folk, der kender til Frydesang, vandrer, HERRE, i dit Åsyns Lys!
16 Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
De lovsynger Dagen igennem dit Navn, ophøjes ved din Retfærdighed.
17 Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
Thi du er vor Styrkes Stolthed, du løfter vort Horn ved din Yndest;
18 Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
thi vort Skjold er hos HERREN, vor Konge er Israels Hellige!
19 Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
Du taled engang i et Syn til dine fromme: "Krone satte jeg på en Helt, ophøjed en Yngling af Folket;
20 Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
jeg har fundet David, min Tjener, salvet ham med min hellige Olie;
21 Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
thi min Hånd skal holde ham fast, og min Arm skal give ham Styrke.
22 Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
Ingen Fjende skal overvælde ham, ingen Nidding trykke ham ned;
23 Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
jeg knuser hans Fjender foran ham og nedstøder dem, der bader ham;
24 Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
med ham skal min Trofasthed og Miskundhed være, hans Horn skal løfte sig ved mit Navn;
25 Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
jeg lægger Havet under hans Hånd og Strømmene under hans højre;
26 Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
mig skal han kalde: min Fader, min Gud og min Frelses Klippe.
27 Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
Jeg gør ham til førstefødt, den største blandt Jordens Konger;
28 Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
jeg bevarer for evigt min Miskundhed mod ham, min Pagt skal holdes ham troligt;
29 Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
jeg lader hans Æt bestå for evigt, hans Trone, så længe Himlen er til.
30 Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
Hvis hans Sønner svigter min Lov og ikke følger mine Lovbud,
31 Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
hvis de bryder min Vedtægt og ikke holder mit Bud,
32 Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
da hjemsøger jeg deres Synd med Ris, deres Brøde med hårde Slag;
33 Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
men min Nåde tager jeg ikke fra ham, min Trofasthed svigter jeg ikke;
34 Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
jeg bryder ikke min Pagt og ændrer ej mine Læbers Udsagn.
35 Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
Ved min Hellighed svor jeg een Gang for alle - David sviger jeg ikke:
36 Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.
Hans Æt skal blive for evigt, hans Trone for mig som Solen,
37 Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)
stå fast som Månen for evigt, og Vidnet på Himlen er sanddru, (Sela)
38 Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
Men du har forstødt og forkastet din Salvede og handlet i Vrede imod ham;
39 Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
Pagten med din Tjener har du brudt, vanæret hans Krone og trådt den i Støvet;
40 Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
du har nedbrudt alle hans Mure, i Grus har du lagt hans Fæstninger;
41 Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
alle vejfarende plyndrer ham, sine Naboer blev han til Spot.
42 Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
Du har løftet hans Uvenners højre og glædet alle hans Fjender;
43 Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
hans Sværd lod du vige for Fjenden, du holdt ham ej oppe i Kampen;
44 Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
du vristed ham Staven af Hænde og styrted hans Trone til Jorden,
45 Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)
afkorted hans Ungdoms Dage og hylled ham ind i Skam. (Sela)
46 Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
Hvor længe vil du skjule dig, HERRE, for evigt, hvor længe skal din Vrede lue som Ild?
47 Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
Herre, kom i Hu, hvad Livet er, til hvilken Tomhed du skabte hvert Menneskebarn!
48 Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)
Hvo bliver i Live og skuer ej Død, hvo frelser sin sjæl fra Dødsrigets Hånd? (Sela) (Sheol h7585)
49 Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
Hvor er din fordums Nåde, Herre, som du i Trofasthed tilsvor David?
50 Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
Kom, Herre, din Tjeners Skændsel i Hu, at jeg bærer Folkenes Spot i min Favn,
51 Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
hvorledes dine Fjender håner, HERRE, hvorledes de håner din Salvedes Fodspor.
52 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.
Lovet være HERREN i Evighed, Amen, Amen!
